Rudolf Gaiseb
Auditer xenerali, Junias Kandjekeb ge ra mî, marin sîsenūsa ǀgaub di kō!gâsa !nurib Departements ǁGau!nâs dib, hîa Ministeris ǁGau!nâs, ǀAsa ǂâiǀgaun, ǂKhamkhoen, ǂGamǂgamsenǀhurun, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetin !naka ra ǁnās dib iǂâubahe tama hâ !khaisa.
Nēs ge auditer xenerali beros ge nē kurib tsoatsoas !nâ a ǂanǂan tsî ǂOa ge wekheb di Wunstaxtsēsai ǂhaitsise a māǂui !nurib !nâ a !khōǂgāsa. ǁGau!nâs departements ge N$15 miljunsa berodi om!nāxūn ts ǂhâbasa xūn !aroma 2023/24ǁî kurib mariǂnûiǂuis !aroma ge !khō!oa. Kandjekeb ge kō!gâs !nâ a mûs ge, nē marisa xus N$14 983 630 ǁîn !aromas ge ǂâi!nâǁguibahe tama hâ ipa a sîsenūsa !khaisa. Kō!gâs !nurib ra ǁgausa !oas ge N$7.2 miljunsa teks-e mātare-oas ase kai projekdi !aroma a sîsenūsa, tsîs ge N$7.7 miljunsa konsultasi sîsengu !aroma a nātaresa. “Nē marikō!gâs !nurib ge ǂgaoǀkhādi !oagu ǂâuǀoa tama hâ, haka ǁgauǁgaudi ai!gûsa ǁgaus (KPIs) dide xus ǀguis ǀguisa sī!nâhe hâ amaga, tib ge Kandjekeba ge xoa. N€ ministeris di ai!gûs ge ǂgaoǀkhāsa ǀamǂoadi !naka hâ, ǁnāpas 84% ǂnûiǂuisa kai projekdi !aroma maris ǀguisa sī!nâ hâ tsî ǂgaoǀkhāsa 95%ga sī!nâ tama hâ amaga. 100% sī!nâs !aroma hâ KPI, hîa ǁgūbas âsa ǁgau!nâ-aona ǂhâsib ra mîs !oagu ūhâs dis ge 0% ai mâ tsî xū-I ge dīhe tama hâ isa ra ǁgau.
Ai!âs ge ministerisa 100% sī!nâsa ge mîmâi, ǁGau!nâs !Khōdanas Hâ-a ǂAns Sistems (EMIS) xoaǁguiga ǂgâxa-ūs !aroma, xawe i ge nēpas tsîna xū-e dīhe tama hâ. Ministeris ge māǂgā ǂkhanin !oagus ge N$2.3 miljunsa xūna ge ǁama-ūhe. Xawes ge kō!gâsa, Kandjekeb ra mîsa !oa nē mātarede nî ǂkhâ!nâ ǁgauǁgaus ǂkhaniga ūhâ tama hâ, aiǁgause khoen hîa turaba ge gau nē tamas ka i o nau projek-e dīs !aroman ge mâtikō !gôab !nâ hâ i !khais, mâǁaes ge nē ǀnûgus sîsen-e hōs !aromasa a tsoatsoas !nurib, mâtis ge a !gûǁnâs di !nurib, tsî ǁamaǂgās di komites di aoǁguib, ǁî-i ge !gâi!gâxase a ǂoaxa khoe-i tamas ka i o ǂharugub ǂnami hâb tsîna. “Kō!gâs nēpa xu go ǂanǂui ǁoa i !khais ge, ministeris ge ǀnûgus sîsen-i !aromas di !gûǁnâǀgauba a sao tsîs ge mātareǂuisa maris N$2.3 miljuns disa ǂgaoǀkhādi ai ge dīǀoaǀoa ǂharuguba a !khō!oasa,” tib ge noxopa !nuriba ra mî. ǁKhātis nē kō!gâsa ge mûs ge, N$2.5 miljuns ge ǂōǂōsib ǁamaǂgans ǀgauba sîsenūs !nâ-ū 50 kanvas tented ge kuru ǂharuguba a mātarehe !khaisa. Nausas, ministerisa ǂkhâ!nâ ra ǂkhanin tare-i !aromas nēsa ge ǂōǂōsib ǁamaǂgan is dina mā tama hâse. ǁGau!nâs minister tsî ǁkhāti ai!â ge sîsenǂuira direkter tsî !ereamsa tani hâ i, Sanet Steenkamps ge New Eraba ge mîba, ǁîs aibe nē !nuriba kō!kharu!nâ tsî ministeris di sîsenǂuira komitesa nî ǁgui-ai!âhesa. “ǂŌrisa kō!gâs nî ǀasa ministeris ase dīhe tsî !gâi!gâi!nâs dā!harode ūhe ǁnās khao!gâ,” tis ge ge mî.