ǀGui ǂhanub ǀae!khō-aos ǀguisa !numis ǀae!khōdi !nâ ǁkhāǁkhāǂuisen hâse – Luvindaos … !nanin aitsama mâbasen hâ ǀaeǁgâugu tawa !hūb a ǂhabase hâ hîa

ǀGui ǂhanub ǀae!khō-aos ǀguisa !numis ǀae!khōdi !nâ ǁkhāǁkhāǂuisen hâse – Luvindaos … !nanin aitsama mâbasen hâ ǀaeǁgâugu tawa !hūb a ǂhabase hâ hîa

Adolf Kaure

ǂUrusib ministers, Dr Esperance Luvindaos ge ge mî, noxopab ǂgui sîsenna !âu hâ tsî nî dīhese isa, !hūb !nâ hâ ǀae-aon !numis din di ǂhâsigu ai dī!oas ǂnamipe. ǁÎs ge mîsa !oan ge hû ǀaedī-aon ǀguina !numis ǀae!khōs !nâ ǁkhāǁkhāǂuisen hâ.

ǀGūǁaes ge ǀAeǁgamsa !nâ ǀkhaeba gere ǁkhaeǁnâ!nâ ǁaxasi-i tawas ge Luvindaosa ge mî, !nani !numis ǀaedīǁaon aitsama mâbasen ǀaeǁgâugu tawa ra sîsen tsîb ǂhanuba ǀguis ǀguisa ūhâ !khaisa. “Nē !gôab ge ǀgui ǀgau-i ais tsîna !hūb ūhâ ǂhâsigu ai dīǀoaǀoas tawa ǀgū ǁkhās tsîna hî tama hâ, tsî ǁkhāti ǁaeb ai!â !numis hâsa ǂanǂui tsî ǁaeb ai ǀae!khōtsoatsoas tsîna ra !hâumâi,” tis ge Luvindaosa ge mî.

!Nubusib hâsa da ra !khō!nâ ­ǁaeb ai ta nî mîs ge, ǁnāpan haka ǀaedī-aona !auga!hūgu !nâ !numis ǀae!khōdi !nâ ǁ­khāǁkhāǂuisens ǀkha a ǀhawe !khaisa, tis tsînas ge ge mî. Nē hakana xun ge !nonana Oshakatis ǂHanusi ǀAeǁgâuba a ǂâi!nâǁguisaba, ǂgui !gôab ǁanǂgāsaben ǀawas ǀkharigu dina ǀae!khōsa ǀgaiǀgais ase. !Numis ǀaedī-ao-i ge, ǀaedī-ao-i hîa !numis a !khaisa ǁawoǁawo, ǂhâbasa tsî ǀgau ra ǀae!khōde mā tsî mû!gâ !numis ǀise nî mû!gâhesa tsî ǀunis ai ǁî-i ǀae!khōs !nansa ra ǂgaeǂgui-hā-e.

!Nubusib nēba oe-ams ases ge ministerisa aibe sîsenǀû hâ ǁkhāǁkhāǂuisa ǀaedī-aona ǁnâuguxoaǁguigu ai ra sîsenū tsî ǂhâsib nî kais kara, o aitsama mâbasen ǀaeǁgâugu !oabadi ǁga ra ǁnā-oa. Nausab nē huiba hâ, xawes ge nēsa sida ǂnôa-ū !gomsib, !nubusib ǁkhāǁkhāǂuisa !numis !nâ ǀaedī-aon dis tamas ka i o sida ǀaweǁgui hâ ǁgūbadi ǀae-aona ǀae!khōde !khō!oatsoatsoas di !âus ǁaeba !nubu!nubus diba sī!nâ tama hâ. ǂOa ge wekheb di Wunstaxtsēs aib ge hoa !hūbaiba ‘Hoa !Hūbaisi !Numis Tsēsa’ gere tsēdī. Namibiab aimâi hâs ge, ǁkhaes nē ǂharo ra !numis ǀaegu !gôab disa. !Numis ge !hūbaib a ǂhabase ǁîs ǀgamǁîse 70 kurin ai!â khoena ra !gam ǁōs ase a ǂansa. !Nurigu ra mîsa !oan ge 20 miljun khoena ǀasa !numis ǀaeba 2022 tsî 2023ǁî ge hō!nâhe hoa !hūbaisise, ǁnāpan 10 miljun khoena ǀhaehe rasa !oa ûiga ge ǂoa!nâ. !Nāsa !gôab ge Afrikaba xu hâ, ǁaeb ai ǂanǂuihe tsî ǀae!khōde !khō!oa tama is xa ra !aromahese