ǀOrose gonīsiǂnuwidi ǀkha !goaxa Joel Haikalib, ge ra mî, Namibiab di !goaxa ǁaeb gonīsiǂnuwi-aon ǁîn di ǁkhae tama ǂâiǀgaugu ǀkha !khōǀgarahe ǁkhā sîsenga ǁnā !âb !nâ ǂnuwis ai ǂâisa ǂnûi tsî nē !gâi!gâi!sens ǂharuguba omkhâisa nî ǁgūbasa.
ǁÎb di !kharu ge 25 kurigu di !gûǂgarob ǁgab ra kō-oa ǁaeb aib ge Haikaliba ge mî, !hūb !nâb nē ǂharuguba ama ǀomkhâisa ge ǁgau !khaisa, ǁîb ge 2000ǁî kurib !nâ a tsoatsoasa xub nēsi ra mûsa !oa.
Nausan ǂauna ǂkhamkhoena māsa ūhâ tsî !gâi ǂâiǀgaugu tsî ǂnuwidi ǀkha ra oaxa, xawen hoaǁae ǂhâbasa huisenxūn tsî ǂkhâ!nâs xa ra !hommâihe !khaisa.
“Gonīsikurus ge ǁnaetiba !oa mûmûsasib ra ǂoaxaba ǀgui !hoaǂamxūse ra hā. Xawes ge nēsa a gaxuse ra !gûǁnâ xū, hîa ǂgurose aibe ǂâis hîats nē xū-e dīs !aroma ra hōs tawa ra tsoatsoa, ǁnāpaxus ǂgui sîsenni tsî ǁaeb ǁnās ǀkha ra !gûǀhaob khao!gâ ǀgui mû-aon tawa ra sī,” tib ge ge mî.
Haikalib noxopa ge mîs ge, ǁîb sîsenni gonīsiǂnuwi-aosis, ǁkhāǁkhākhâis tsî ǀō-aisa ǁuiba sâus dib !nâ-ūb !nubusin oresa a hōbahe ǁkhāna ra ǂanǂuisa. Nē hōǂuidi xa !aromahe hâses ge Creative Industry Guide ti ǀon hâ ǂkhanib ge 2018ǁî kurib !nâ a !huisa, tsîb nē ǂharuguba ǁîb !nâ-ū gonīsin, music-I, ǀhuru!âǀhurun tsî ǁgauǂuide ra dīsa.
ǂAnǂuidi hō!âdi ra gausa !oan ge ǂkhamkhoena ôasase tsî ǀguixasib ǀkha ǂharuguba ra ai!gû-ū, xawen ge !nāsana !nubusib ǂans, ǁamaǁamadi tsî mâ ǀgaugu !nân marisihuiga a hō ǁkhās dis ǀkha ǂnôa. Haikalib gere dîs ge “Mâtits turab xa ǀoahâ ǂnuwiǁkhāsiba xu, !khōǀgarahe ǁkhā tsî marisa a ǂgâxa-ū ǁkhā ǀgaub ǁga a !kharu ǁkhā !khaisa. Greta Gaspars, Chief Arts Education Officers tsî NACNs di !khōdana-aos ge ge mî, !khōǀgaras kai ǂâiǂhansens ase nē ǂharub !nâ īsa. ǁÎs gere ǁgui!as ge, !Hūb di ǂNuwiǁkhāsib ǀAwemā!nans Namibiab dis ra Direktorats ǂNuwiǁkhāsib dis !naka ǁîs sîsenxasiga dī !khaisa.
Gaspars gere mîs ge, marisihuiba hōs noxopa ǁgoaǂuis ase nē ǂharuguba ība !khaisa, !nāsan ǁîn marinan ra ǁgam-I !nâ aoǂgā khami ī tsâsiba mîǂui amaga.

