New Era Newspaper

New Era Epaper
Icon Collap
...
Home / !Ā!khōmai-aob ge ra ǂan!gâ ǀhû­ǁarebese dana!āsa ǂgaeǂguis a ǁgoaǂuixasa

!Ā!khōmai-aob ge ra ǂan!gâ ǀhû­ǁarebese dana!āsa ǂgaeǂguis a ǁgoaǂuixasa

2021-07-20  Staff Reporter

!Ā!khōmai-aob ge ra ǂan!gâ ǀhû­ǁarebese dana!āsa ǂgaeǂguis a ǁgoaǂuixasa

nSîsenao-i xa xoahe hâ

 

ǀAeǁgams di !ā!khōmai-aob, Job Amupandab hîa !ā!khōmaisa nau ǂgiǂgo!nandi ǀkha ǀhû-ǁarebese ra ǂgaeǂguib, ge ge ǂan!gâ “supu tama i ge hâ ǀhûǁarebese !ā!khōmai-e ǂgaeǂguisa”. 

Amupandab hîas !ā!khōmai-aosis ǀAeǁgams !ā!khōmais dis asesa koro ǁkhâgu xa a ǀoro ǁaeb !nâ nî !gûǀammi, ge New Erab ǀkhab ge ǂoa ge wekheb !nâ ūhâ i dî!nâǁgamǁare-i !nâ ǁgoaǂuidi hâsa ge ǂan!gâ. 

ǀAeǁgams !nās !aromas ge ǀhûǁarebese sîsensa Amupandab Affirmative Repositioning (AR) !nans hîa ǀgam ǂnû!khaira ūhâs tsîIndependent Patriots for Change (IPC) hîa hâka ǂnû!khaide ūhâs, Popular Democratic Movements (PDM) tsî National Unity Democratic Oraganisations (Nudo) hâra mâs hoasa ǀgui ǂnû!khaisa ge ǂoa ge kurib ǀHōǂgaeb !ā!nāsi ǂgaeǂguidi ǂhûidi !nâ a dan hâdi ǀkha. “Tita ge ra ǂan!gâ, ǂgaeǂguis ǀhûǁarebe ǂgiǂgo!nande xu hâ khoen dis supu tama hâsa. Tita !aroma go kai ǁgoaǂuis ase ī i, tsî supus ǀkgāsa dī tama hâ,” tib ge mâ-oa tamas era !hoa ǂgaeǂgui-aoba New Erab ǀkhab ge ūhâ i hara dî!nâǁgamǁare-i !nâ gere ǂan!gâ. 

Nausas nē !nôa ǂgaeǂgui-aisa supu tama hâ xawen ge nē !âǀhuru-aona hoatsama ǀguixasiba ra ǁgau, ǂnuwis nēti ī !āsa ǂgaeǂguis !nâ tsî ra ôa-am hâ a ǀgaisa ǁgoaǂuidi hîa ǁanǂgāsaben omkhâisa ra !hâumâin, !gōsase ommās tsî sâuǁkhāsiba ǀomkhâis ǂnamipe oresa hōsa. 

Amupandab ge ge mî, khoen ǁnâu!ā tama hâ !khaisa, ǀhûǁarebese sîsens ǀgam !harora ai hâsa. ǂGuro !haros ge ǂgiǂgo!nandi tsî ǂnûiǂgādi dise tsî ǀgamǁî !haros sîsengu hîa berodi !ā!khōmais !nâ ra dīhega !khōǂgā hâ hîa. “Tita ge nē ǀgam !harora hoara ǂnûdi !nâ ra ǂnûǂgā tsî ǁnāpas ge ǀhûǁarebese ǂgaeǂguis mâsiba ta ra !hara tsî ǂansa. ǀNî ǁaeban khoena ra ǂâis ge, ǂgiǂgosi ǁnâusāgudi ra sîsenǀgaugu ǂnamipe hâ, os hoaraga ǀhûǁarebese sîsensa go tsâǀkhāhesa,” tib ge gere ǁgui!ā. Ama a !khais ge, ǀhûǀgui tama idi gere hâsa, xawes ge nēsa 10% ǀguiga !khǂgā hâ. !Nāsa ǁnâusāgudi hîa nē ǀhûǁarebese ra sîsen ǂgiǂgo!nandi ǁaegu ra hâdi ge, ǂnûǀhaohe tsî ǁnā ǂkhîo!nâsiga oresa ra hōbahe. 

“Tita ge hoaǁae !gôahesa Venanib, Dr Itulab tsî !gôahesa Kauandengeb hâgu ǀkha !hoaǁaredi !nâ hâ, tsîs ge ǁîgu ǀawemāsa hoaǁae kai hui base ī,” tib ge ge mî. “Tita ge ǂâisa ti !haros, ǀAeǁgams !ā!khōmai-aosis dis hîa ge Hôasoreb 2020ǁî kurib dis ai a tsoatsoa tsî Hôasoreb 2021 dis ai nî !gûǀams ai ǂâisa ra ǂnûi, ǁnāpa xu di ge nē ǀhûǁare hâ ǂgaeǂguisa ūhâ ǂgiǂgo!nande mîǁguiba nî ū, tari-i nî sao ra !ā!khōmai-ao kaisa.


2021-07-20  Staff Reporter

Share on social media