New Era Newspaper

New Era Epaper
Icon Collap
...
Home / !Gôagu ge gā tama hâ …!nāsa !gôab ǁōgu Covids digu ge !khāǁkhaesa tama hâ

!Gôagu ge gā tama hâ …!nāsa !gôab ǁōgu Covids digu ge !khāǁkhaesa tama hâ

2022-01-18  Paheja Siririka

!Gôagu ge gā tama hâ …!nāsa !gôab ǁōgu Covids digu ge !khāǁkhaesa tama hâ

ǂHanub ge ǁkhawa ǂoa ge wekheb Donertaxs ai gere ǀgonǀgon!gao !gôakhâigu tsî !gôagu hân ǂhomi tamasa tsî Namibiab !nās !aroma a amasa. 

!Nāsa !gôab ǀasa ǂhīgudi Covid-19 didi, ǀaeǁgâugu !nâ ǁgoes, ǀgaisa ǀae!khōhesa ǂhâba hâ ǁkhōǁkhōsase ǀaesens tsî ǁōgu, a ǁnān hîa !khāǁkhaesa tama Covid-19 !oagun di !khaisa.

ǂUrusib ministeri, Dr Kalumbi Shangulab ge ge mî, 81% !gôab ǀasa ǂhīgudi, 97% ǀaeǁgâugu !nâ ǁgoes, 94% ǀgaisa ǀae!khōhesa ǂhâba hâ ǁkhōǁkhōsase ǀaesens tsî 91% Vovid-19 ǁōgu ra ǁnā khoen hîa !khāǁkhaesa tama !hūǁîna ǂnûǁkhaebasa. 

Covid-19 ǂnamipe 1 xu 11 !Khanni dis kōse dīhe !gôakhaigu ge nē ǁōs !oagu !khāǁkhaehes di !gâi!gâga ra ǁgau, Namibiab !nâs tsîna. 

“ǂHanu tama tsî ū!oasa tama tanisenǀgaub ge ǂansa xu a ôa!nâ!kharusa !gâi!gân khoe-i a ǀama ǁkhāna ǀnî hâ oresa mā tamase ǂharasa,” tib ge Shangulaba gere ǁgui!ā.  

ǁîb ge ge mî, ǀnî khoen ra ǀhôakao ǀgaugu ai !khāǁkhaesa taman hâ xawe !khāǁkhaes ǁgauǁgaukartde ǀgūǀkhāsa. 

“Nēb ge a ǂkhawadīb !ûǂam tsî ǂhanub xa a ǁkharabahe ǁkhāba. Sid age ǀhûhâsiba ra !khâikhom in nēti ī ǂkhawadīb ǁaxasina xu ūdawasen,” tib ge ministera !khâikhom. 

Shangulab ge ǂâiǂhansens ǀkha ge !nuri ǁnāpan 8 Hôasoreb 2021 disa xu ǁnā khoen hîa ǀnai Covid-19 xa ge !khōhe hâ ina xu 1 876 ǁkhawa nē ǁōsa ge hōsa.

ǀHaob ain ge 140 973 ǀae-aona nē ǁōsa xu ge ǂuru tsî 92% ǂurusiba ra ǂnûǁkhaeba, xawe ai!â ge hâ i !nuri-oas !gôab xa 2% kha ǀkha ǁgôaxa hâ. 

ǀHûhâse ra ǀhaohepab ge !gôaba 200 xa a !nāsa khoena !khōǂgā tide. ǀAsa saohe nîse i ǁgaragu Covid-19 ǁkhaubas digu ge 15 !Khanni disa xu 15 !Khanǀgôab dis kōse nî sîsenxa. 

!Hūb di ǁÛb, Hage Geingob ge ge mî, hakaǁî khoraǂuisens hîa Omicrons ase a ǂansas, ǂoa ge kurib ǀHūǂgaeb ai ge Namibiab !nâ a hō!âhes, ge !hae tsî ǀgaisa ǂhīgudi ǀkha a ǂansa, xawe îbe ǁkhōǁkhōsa tama ǀaeǁgauǂgâdi ǀkha.

“Mûmûsases ge !khāǁkhaehesa ǂharasa Namibiab !nâ hâ tsî i ge nēsa xu ra !huise 11 !Khanni 2022 disa xu ǀoasase a !khāǁkhaesa !hūǁîn !gôaga ǂamse mâ, !gōsase sao ra koro ǀkharigu  Zambeziba 6% ai, Ohangwenab, Omusatib tsî Oshikotob hâkha 9% ai mâb hoaba tsî Oshanaba 10 % ai mâse. ǁNā ǀkharigu hîa ǀgapi !gôagu khoen ǀoasase a !khāǁkhaesana ūhâgu ge; Hardapa 23% ai, Kavangob Huriǂoas tsî Omahekeb hâkha 19% ai, tsî Kuneneb tsî ǁKharas hâkha 18% ai mâse. ǀKhomas ǀkharib ge 17% di ǀoasase !khāǁkhaesa !gôab khoena !nuri hâ,”tib ge !Hūb di ǁÛba gere !nuri. 

Johnson & Johnson !khāǁkhaesan ge 107 838 khoena ge ū, ǁnāpan 241 022 kaikhoena ǀgam !khāǁkhaera nau !khāǁkhesoǀôana xu hō hâ hîa. 


2022-01-18  Paheja Siririka

Share on social media