Hileni Mwandingi
CORRIDOR 17 - !Amǁaresa ǁAedi !Auga!hūsi ǀGôaron ǂŌǂōsib ǂGaes (UNICEF) tsî !Hūbaisi ǂÛn Proxrammi (WFP) tsîn ge ǂhanusise !nona !hanaga Omaheke ǀkhariba ge ǁkhaeǁnâ. Nē !hanagu hîa !hū-e sîsenū tamase ra !hanahegu ge !nona skolga ge ǀkhaehe tsî !gôa!gôahe rasa !oa N$350 000 ǁkhāsiba !khōǂgā hâ.
Nēti ī !hanaga Chief Sophia Jacobs ǂAm Skoli, Omuhaturua ǂAm Skoli tsî Mokganedi Thlabanello ǀGapi Skolhâgu tawa tsoatsoas di ǁgūbas ge, ǀnaib ǂhanuba ra mā proxrammi skolǀgôan ra ǂûmâ!nâheba hui!nâs tsî ǁkhāti ǁawoǁawos ǀguis khami ī skolǀgôa-i tsîn !âs ǀkha ǁnā ǀkharib !nâ hâ tides disa. Nē kai huibas gere !khō!oa soab ais ge ǁgau!nâs ministers Anna Nghipondokasa ge mî, skolǀgôan ra ǂûma!nâhe proxrammi ge ǂhawasase a ǂapaǂoasa, 1996ǁî kurib aib ge 78 000 ǀgôana ǂûmas ǀkha a tsoatsoa, o nēsi 430 000 ǀgôana !hūb a ǂhabase ra ǂûmase.
“Nēpa da hâ soab ai ta ge ra ǂan!gâsa mā, kaise kai ǂkhâ!nâs hîab sida proxrammi skolǀgôana ǂûmas diba ra hōba, nē proxrammi hîa ge ǀhûǁarebese WFPs, UNICEFs, !hūgu -ǁaegu ra hâ ǁnâuguxoaǁguigu ǂnûiǂgādi, aitsama mâbasen ǂnûiǂgādi tsî !kharaga ǂharugu-aon xa a īǁkhā kaihesa. Tita tsî ti ministeris hân ge ai!gû ra mâxōkhās sadu dis ai ra !gâbasen tsîb ǁkhāti sida ǂhanuba ǀû tama ǁgūtsâdi !nâ-ū nî ǁawoǁawosa, ǀguis khami ī ǀgôa-i tsîn Namibiab !nâ ǁkhāǁkhāsens tsî ǂûǂûxase ǂûsa nî ǀhanahesa,” tis ge Nghipondokasa ge mî. ǁKhā ǁaxasib tawas gere !hoa soab ais ge UNICEFs di !hūǂnûǁkhaeba-aos Rachel Odedesa ge mî, ǁîn di ǁguiǂams, ǁawoǁawos hoa ǀgôan nî kaikhâi tsî ǁîn ǁkhāsiga ǀoasase sī!nâs ai !ammâisa !khaisa tsîn ǁnā-amaga ǁîna !kharagagu ǀgaugu !nâ ǂûǂûxase ǂûs īǁkhāsiga Namibiab !nâ ra oe-amsa.”ǀGūǁae ge ǂoaxa hoa !hūbaisi !nurigu ge ra ǁgau, 250 miljuns xa a !nāsa ǀgôan hîa ǂûǂûxase ǂûs !nubusiba ūhân, Afrikab !nâ ǁan hâsa.
Nē mâsib ge ǁkhāti Namibiab tsîna !khōǂgā hâ, mâ haka ǀgôana xu-i ǀgui-e ǁnâ mâsib !nâ hâsa. Nē !gôab ge noxopa ai!â ge khaohâ kaisa i ǀhûhâsigu !nâ a ǀgapi, aiǁgausen ge !nona ǀgôan Saǁaes dina xu ǀgamna nē mâsib ǂûǂûxase ǂû hâ,” tis ge ge mî. Elvis Odekeb, WFPs di ǂnûǁkhaeba-aob ge ge mî, ǁîn nî ministeris ǁgau!nâs dis ǀkhan ūhâ-ū !gaeǁares ǀkha ai!gû tsî huiba māsa !gâiǂâuhâ ǂûsa nē ǀgôana ǁawoǁawoba tsî !âsa īǁkhā I as kōse ǀariǂuisa. Omahekeb ǀkharisi mûǂamaob, Pijoo Nganateb ge gangansa WFPs tsî UNICEFs hâra mā tsî ge mî, nē !hanadi nî aiǁgaus ase ǁgoehâ Omahekeb ǁanǂgāsabena ībasa, in aitsamaba xu ǂûna ǁawebasensa ôa-am. Nē !nona skolgu !hanaga xun ge 1 300 skolǀgôan, ǁgau!nâ-aon tsî ǁ-în mâ!nâ ǀhûhâsigu khoen tsîna nî domdore.