New Era Newspaper

New Era Epaper
Icon Collap
...
Home / ‘Mario!nâ ǁgau!nâs ge ǁgûn !ereamxasiba ūbē tama hâ’

‘Mario!nâ ǁgau!nâs ge ǁgûn !ereamxasiba ūbē tama hâ’

2022-02-22  Aletta Shikololo

‘Mario!nâ ǁgau!nâs ge ǁgûn !ereamxasiba ūbē tama hâ’

ǂHanub ge hoa ǀgôan di skolǂgâs ǂhanuba īǁkhā kais, sao ra xrats ǁga !kharus tamas ka i o soasa skol-i !nâ ūhâs !aroma mîǁguisa tsî ǁgui-aisa skolmarisa mātaresa 2013ǁî kurib !nâ ǂam skolgu tsî ǀgapi skolgu tsîn !nâ ge ūbē. 

Nausab, ǂhanuba nē huiba ra mā, xawes ge ǁnāsa ǁgûn tsî ǀgôana ra mû!gâ khoena xu ǁîn di !ereamxasiba ǀguis khami i ǀgau-i ais tsîna ūbē tama hâ.

“ǁGûn tsî mû!gâ-aon tsîn ge noxopa māsenxase skol-omga !gâi tsî ǀgôan ǁkhāǁkhāsens !aroma a sâsa ǂnamipeba ǂnuwi tsî ūǀgaras !aroma ǀgôa-i hâ!nâ skola, nē tamas ka i o nau ǀgaub ai nî ǂkhâ!nâ,” tis ge ǁgau!nâ ministers, Anna Nghipondokasa, ǂoa ge wekheb ai parlements ǁanina ǂhanusi māǂui-i !nâ gere mîba. 

Ministers ge mario!nâ ǁgau!nâs ra ǂâibasen, ministeris ra ǁkhā-khāǂuisa ǁgau!nâ-aona !gaeǂgā, ǁkhāǁkhā!nā-omdi, ǂkhaniǀkhuwi!nâ-!nā-omdi tsî ǁkhāǁkhāsens huisenxūna māsa. 

Sao rases nē Mario!nâ ǁgau!nâsa !khōǂgā hân ge skolǁgaumâidi ! ra hâ ǀgôana ǂûna mās, skolgu tawa ǂûmas, ǀhûhâsigu xa a ǀhonkhoe-aihe skolǀgôaǁgâumaide marisi khâ!nâsa mās tsî ǂhanusi ǂan!gâssertifikatga ǁkhāǁkhāsens khao!gâ ǀgôana mās tsîna. 

ǂHanub ra mā marisihuib hîa ǂguro !nāsa N$400 marisa ǂam skoli ǀgôa-i hoa-i !aroma tsî N$500 sekondere skolǀgôa-i ai gere māhes, ge ǀgôan di ǀarosen ra !gôagu skolgu !nâ gu xa !aromahe hâse ge ǀoroǀorohe. 

Nē kurib !nās !aromas ge ǀhaob ai N$152 366 772 marisa skolgu ǁga ge ǂhā!kharuhe, ǂam skolǀgôa-i !aroma N$200 tsî sekondere skoli ǀgôa-i !aroma N$300 nî ǀgoraǂgābahese. 

Nēs xōǀkhās ge ministerisa xoa-aixūn tsî xoa-ūxūn di ǁamaūhes !aroma skolga marisa ra mā. Nē kuris ge ǀhaob ai nē !aromas !aroma N$1 339 383 marisa ǁgau!nâs ǀkharisi berodi ǁga ge sîhe. 

Nē gu a ǀgau ǂhanub ra ǁgau!nâsa hoa ǀgôan !aroma īǁkhā kaisa dītsâ, xawes ge nē marisa hoa ǂhâsigu skolgu ūhâgu ai dīǀoaǀoa tama ra ī. 

“Sâuǁkhāsib di mâsib !gâiǂâu tama hâ noxopa tsî xawe gu ûiǀgauga ra ǂharo !khais ge skolgu tsîna nēsa xu ǁaraǂui tama hâ tsî gu ge skolga !gomse ai!gûs !aroma ra ǂgae. Mâtikōse gu oresa ǂhâsigu !aroma hōs !aroma ra dītsâ, xawe gu ge skolga ǁgûn di mâxōǀkhās ose nē mâsiba ǀguri oresa hōba ǁkhā tide,” tis ge ministersa ge mî. 

Nghipondokas ge skolga ge ǂgan, în ǀgaugu hîan ǁgûn di huiba ra ôa!nâga, khoesiba ra !gôa!gâse dīhe tsî tā nēs !nâ-ū ǀgôan di skolǂgâsa nî !khom!nâse ī.


2022-02-22  Aletta Shikololo

Share on social media