Namibiab !nâ ǁgoeǂamao inkinibe ǀnûgus (Miss Namibia) ge ǂkhai ra îxasib xa !nāsana !khōǂgā hâ. Nē ǁaxasib ge N$10 miljuns ǁkhāsiba ra tani, !hūb sâuǁkhāsiba tsâǀkhā hâse, Namibiab ǂHôaǂuis ǂNûiǂgās (NBC) di dana mâisab, Nico Mwiyab ge ǂoa ge wekheb di Mantaxtsēs ai nēsa ge ǂanǂan, NBCs tawa ge hâ i ǀhaos, inkinibedi tsîn ge ǁhao!nâ hâ is tawa. Mwiyab ge ge mî, maris ra !kharaga dana !âgu !nâ ǀgoraǂgāhesa, aiǁgause !khōǁnâdi, ǁaxasiba ī kais !aroma a ǂhâbasa xūn (logistics), ǁom!khain, !gâi!gâisens tsî danaodi ra !khō!oa maris hâna.
ǀNîkhamikō !âb mariǂnûiǂuis dib ge !khōǁnâdi tsî !nae!khaide ūhâs !aroma ra māhe, ǁnā !âb ǀoasase NBCs xa ra !khōdanaheba. NBCs ge ǂhanusi !âǀhuru-aos nē ǀnûgus disa. NBCs di !âs nē ǀnûgus !nâs ge loxistikn aib ai ǀgui hâ tama hâ, xawe marisi aib ais tsîna hâ, NBCs ra ǁawoǁawo !hūb di mariǁhōn ǂhanugu nî ǀoasase ǁnâuǀnamhe !khaisa amaga.
Nē ǁnâuǀnams ge Public Enterprises Govermance ǂHanumās (PEGA) tsîna !khōǂgā hâ. “!Gau ra !âb nē ǀnûgus a ǂnûiǂuibasa maris dib ge ǀnopadi nî hâ-ai !khaib, !nân, ǁom!khain, !gâi!gâisens tsî danao-i maris tsîna !khōǂgā hâ. Hoa !nurigu !nâs ge marin sîsenūǀgauba ǂhâbasa ǂkhâ!nâ ra ǂkhanin ǀkha ra !khōǂgāhe, xoaǁguigu ra mî khami,” tib ge Mwiyaba ge mî. ǁGoeǂamao tsî nēs ǀkha dans di kronsa ra ǀgawa nē ǀnûgus !nâ inkinibes ge N$150 000 ra !khō!oa hîa Debmarine Namibias xa ra māhesa.
ǁKhâkorobes ra danaosa !khō!oamaris hîa kurib ǀgaiba ra !khōǂgās ge NBCs xa ra mātarehe. ǀGamǁî tsî !nonaǁî !harora di danaora tsîn ge !gâise ra !khō!omhe. Krondani-aosa ra sao danaos ra N$75 000 !khō!oa tsî ǁîsa ra saosa N$50 000 !khō!oa hîa. ǀNûgu-aodi hîa ǂguro disidi !nâ ra sī!nâdi tsîn ge mâs hoasa N$2 000 marisa ra !khō!oa. ǁNā inkinibes hîa ǀhûhâsib xa ǂhaitsise ra ǁhûibahes, Public Choice !Haros !aromas ge hāǀaro rase N$5 000 ra !khō!oa. Mwiyab ge ai!â ge mî, nē ǀnûgus di ūhâs !hūb sâuǁkhāsiba !gâina !khōǂgāba hâ, !gōsase ǁnā ǀkharib ǁîb !nâs ǀnûgusa ra hâb !aroma. “Nē ǀnûgus, Miss Namibias ge ǂguro !nās ase Tsoaxubams tawa ūhâhe hâ i, ob ge ǁnā !ās sâuǁkhāsiba N$3 miljunsa ge ǁguiri!nâhe.
ǂOa ge kurib di ǀnûgus !Namiǂnûs dis tawas ge N$1.5 miljunsa !ā!nāsi sâuǁkhāsiba ge ǀaro!nâ,’ tib ge ge mî. “Nēs ge inkinibe ǀnûgus ǀguisa hî tama hâ, xawe sâuǁkhsiba ra hui!nâ,” tib ge Mwiyaba ge ǀamǀam