New Era Newspaper

New Era Epaper
Icon Collap
...
Home / ǂNamipeb ministeris ge mâtikō !gôab !aubǀgurun nî !auhes !gôaga go mā

ǂNamipeb ministeris ge mâtikō !gôab !aubǀgurun nî !auhes !gôaga go mā

2022-03-29  Albertina Nakale

ǂNamipeb ministeris ge mâtikō !gôab !aubǀgurun nî !auhes !gôaga go mā

ǂNamipeb !ûi!gâs tsî !narisarimas ministeris ge, !aubǀguruna !ûis di ǁgûtsâdi ase, mâtikō xamarin Bwabwata !Hū!nāsi ǀGuru!hanab ǂnamipe a !auhe ǁkhāsa ge mā, Kyaramacan !Gaeǁares ǁanin hîa ǀguru!hanab !nâ ǁan hân !aroma. 

Nēsis kōsen ge ǁnā ǀhûhâsigu khoen, !gōsase Khwe ǁaes (San) Kyaramacan !Gaeǁares din hoarahūs ûiǀgauba, !aub!ûi!gâsa xu ûihâ, !gōsase ǀhûhâsib xa !khōdanahe hâ !narisarima ǁaxasin, !au-aona mā-amsa xun ra hō hōǂgās tsî Aukoreba ǂgā tsî ǁamaxūsa xu. 

Romeo Muyundab, nē ministeris di mîgowa-aob gere mîsa !oa di ge !nona ǂan!gâsa !aub!ûi!gâdi, ǂgaiǀons ai Kwandus, Mashis tsî Mayunis hâde Bwabwata !Hū!nāsi ǀGuru!hanab tsî Kyaramacan !Gaeǁares ǂnamipe hâ. Ministeris ge ǁî !nonade !nona kurigu ǁaeba nî !khoe !aus !aroma !gôaga ge mā, 2020ǁî kurib ai ge tsoatsoase. 

Kwandu !aub!ûi!gâs ge 93 ǀgurunas ǂnoa ǁkhās mā-amsa ūhâ tsî Mashi !aub!ûi!gâsa 96 ǀguruna !aus !aroma. 

ǁKhātis ge Mayuni !aub!ûi!gâs tsîna 99 ǀguruna !aus mā-amsa ūhâ. 

Kyaramacan !Gaeǁares tsîn ge koro kurigu di ǁaeba (2016 – 2021) 96 ǀguruna !aus !aroma ge māhe hâ i. ǀHaob ase di ge nē !aub!ûi!gâde 384 !aubǀguruna !ausa a mā-amsa. 

Nē mā-amsa !aus !gôab ge mātarehes !aroma !au kais, aitsama ǂûs tsî !hao!nāsasi ǁâudīn !aroma sîsenūs hân hoana !khōǂgā hâ. 

ǀGurun hîa nēpa a !khōǂgāsan ge ǂkhoan, !napan, ǁnâsen, lechwen, xain, impalan, !airin, !nopodi tsî ǀkhenadi, tsî noxopa ǀnîna.

Nē !aub!ûi!gâdi ge māhe hâ i ǁaeb ge ǁkhāti a !ûǀam, os ge ministerisa, Muyundab gere ǁgui!āsa !oa ǁkhawa 2022ǁî kuriba xu nî sîsenxase ǀasa !auhe ǁkhā !gôagu !aubǀgurun diga ǀnîhâ !aub!ûi!gâdi ǁga nî ǂhāǂui. 

Hāǀaro rases ge ministerisa haka !kharaga ǂharugu!nôana nē !aub!ûi!gâde ge mā hâ i, Bwabwata !Hū!nāsi ǀGuru!hanab tsî Kyaramacan !Gaeǁares hâde, omkhâisens tsî mûǂams !narisarimas ǁaxasin disa ǁnā ǀguru!hanab !nâ gere !khōdanase.

 Nē ǂharuguga xu ge ǂoaxa marina xu gu ge !nona !gûkhoehâ!khaiga ge ǂnuwihe. Kazilesa, Mashi !Aub!ûi!gâs dise, Nabwasa, Mayuni !Aub!ûi!gâs dise tsî White Sandsa, Kyaramacan !Gaeǁares dise. ǀHûǁare hâse ge nē ǂharuguga xu a kuruhe koro kurigu ǁaeb !nâ maris ge N$47.7 miljunsa, ǁîsa xus ge N$13.2 miljunsa !kharaga ǁanin di domdores ase a ǀgoraǂgāhe hîa. 

ǀHûhâsigu nē !aub!ûi!gâdi !nâ hâgu tsîn ge sao ra ǀgaugu !nâ nēpa xu ge domdore, ǂgaiǀons ai !garo!ā !nanǀgaib projekdi, !hao!nāsi ǂgaeǂguidi di omga oms, ǁkhāǁkhā!nā-omde skolgu tawa oms, ǁkhāǁkhāsens marisihuiga mās, ǁkhōdi !aroma huiba mās, ǁgamn projekdi tsî maride ǁanina mās tsîna. 

Bwabwatas ge ǁîs ǂgurose nē !hūb !nâ mâ !aub!ûi!gâs, mûmûsasen ǁanin tsî ǀhûhâsiba ra domdore xūsa.


2022-03-29  Albertina Nakale

Share on social media