ǀAsa ǂurusib sendersa Impalila !Nā!nuis !aroma

Home Languages ǀAsa ǂurusib sendersa Impalila !Nā!nuis !aroma

IMPALILAS – Impalila !Nā!nuis, aiǂoas ǀammi Zambezi ǀKharib dib !nâ ǂnôas ge ǀasa ǂurusib aiǂhomis senders hîa N$11.6 miljuns ǀkha ge kuruhesa go !khō!oa.

Impalilas di ǁanǂgā-aon ge aibesa ǀae!khō!oabade hōs tsî ǁamaǂharugude dīs !aroma Botswanab tamas ka io Zambiab ǀgūse ǁgoe !ādi ǁga nî !nari ge is ge. ǀNai Impalilas ai mâ kliniks hîa ge mâsib âs di khaohâs tsî sîsenūhe ǁoasa mâsib xa !aromahe hâse ǂganamsa is di !gâi!gâi!nâdi ge 17 ǁkhâgu !kharu hâse ge tsoatsoahe. Nē ǁaxasib tawab gere gowaǀî soab aib ge Dr. Richard Nchabi Kamwib, Ministris ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi ministris diba ge mî, nēti ī !gâi!gâidi ǀaweǁguigu ge Masubi !Hao!nāsi ǁNaetigu ǁâudī-i tawa ge mā!kharuhe ǂkhîio!nâsiga xu a !huisa. “!Gâi!gâi!nâdi tsî ǂurusib !oabadi !khaiba oms ge ǂguro !nās ase Masubi ǁâudīb tawa ge ǂherexa. !Aruǀîb ge nē ǁhōba Kabinets !nâ ge !hoaǂharuguhe. Nausa i ge ǁnāpa ǁanǂgā-aon di !gôab mâsib ǀkha i gere ǀgoweǀnōhe o, o !nāsase ǂgurose ga ǂâisa a ǂnûi-aihe ǁhōna ge hâ i, xawe da ge nē senders hoa khoen hîa dâu!khūdi xa !aromahe hâse nēǀî ra doehā-ūhen !aroma ge mîǁgui, Impalilas kliniksa !gâi!gâi!nâ tsî dī-unusa,” tib ge Kamwiba ge mî.

ǀNî !aromas hîas ge kabinetsa nē senders dī-ūnusa a mā-ambas ge ǁkhāǁkhāsen ra ǀae!khō-aon nēpa ǁîn di ǁkhā­ǁkhāsens ǂande nî !âisense. Kamwib ge ai!â ge mî, Impalila kliniks !goaxa ǁaeb !nâ ǁnaetisa saride ǀaedī-aon xa nî sarihesa.”ǀAweǁguigu ge a dīsa ǀgam !nāra wekheb !nâs nē kliniksa ǀaedī-aon xa nî sarihesa. !Nubusib ǀaedī-aon dib xa !aromahe hâse i ge ra īǁoa nē kliniks nî ǁnaetisase nî ǁnāpa hâ ǀaedī-ao-e aibe nē ǁaeb !nâ ūhâsa,” tib ge ge mî.

“Sida ge ǂurusib !oaba!khaide ge ǁkhowa-am, ǂgaiǀons ai ǂNūǂgoaes, ǀAeǁgams, Katima Mulilos, Engelas, Eenhanas, Okongos, ǀNomsoros, Omuthiyas, Oshakatis, Rundus, Katuturas tsî Onandjokwes hâdi tawa. Sida ge !kharaga ǁNâugu ǀHûǀguide ge xoa!gao ǂgui !hūgu ǀkha ǂgaiǀons ai Zambiab, Kenyab, Suid Afrikab tsî Russiab hâga studentn ǁkhāǁkhākhâis !aroma. ǁKhāti da ge ǀae!khō-aon ǁkhāǁkhākhâi!khaib tsîna ūhâ hîa !nubusib ǀaedī-aon tsî soǀôaǂansaben tib ǀkha nî huiba,” tib ge ge mî.

Zambezi ǀkharib, ǀkharigu hîa HIVs ǂapaǂoas !nâ ǀgapise mâgu di ǀguib xab ge Kamwiba Impalilas ǁanǂgāsabena gere ǂgaoǂgao!nâ in hâ a khoraǂuisase ǂurusib !oabade sîsenū tsî huihe ǁkhān apa ǁaeb mâ hîa huihe.

Kamwib, hîa !nona wekhen !nâ nē !haros ministers disa xu nî ǁhû!aohese īb ge ǁîb gaxuse ǂurusib ministerse Afrikab !hū!âs ai sîsenhâb ase koasa ra māhe. Kamwib ge nē ǁanǂgāsabena ge mîba noxopadi ǀnî projekdi ǀnai ge kabinets xa a !khō!gâhede ǂurusiba omkhâis ǀhûhâsib khoen !nâs !aroma !goaxase. Kamwib ge ǁkhā ǁaxasib tawa ǁaeba ǁamaǂui tsî !Hūb di ǁÛba koasa gere mā ­ǁîb di ǀgapiǀgauxa mās Mo Ibrahim ǂgaeǂguis dis !aroma.