[t4b-ticker]

ǀGapiǁkhāǁ-khāsen!khaigu ǁkhāǁkhāsens ǂansaben ge texnoloxiba omkhâis ǁgau!nâs !harib !nâsa goro !hoaǂam

ǀGapiǁkhāǁ-khāsen!khaigu ǁkhāǁkhāsens ǂansaben ge texnoloxiba omkhâis ǁgau!nâs !harib !nâsa goro !hoaǂam

Iuze Mukube

Aimâhâ ǀgapiǁkhāǁkhāsens ǂansaben, mîǁguigu-ū-aon tsî !kharaga !âǀhuru-aon ge Universitaits Namibiab dis (Unam) di ǀgamkurikorobe ra hâ ǁgau!nâs konferensis, !nona tsēde ge Nipams tawa hâ i tsî ǂoa ge wekheb Donertaxtsēs ai gere !gûǀamsa ge ǁhao!nâ hâ i. Nē konferensis hîa ǂgaiǂgams âsa ‘ǂGaoǂgao!nâ Aitsama xūna !gâiba sī!nâs !aroma ǂâiǂuisa ǁKhāsigu-ai-!Gao!gaosa ǁGau!nâsa 21ǁî Hios !nâ, Tani!kharuhe ǁkhā !Goaxaǁaeb !aroma’, ti ge hâ is di ǁgūbas ge, ǁkhawa unu!nâs, dawa!nâs tsî Namibiab !nâ ǁgau!nâs ǁkhāǁkhā!khōǂgāba ǁnāti unusa, îb ǁnā soab hîa ǁgau!nâs tsî texnoloxiba ǀoasase !amǂgās !nâ hâba ǀoroǀoro. 

Unams !nakaǂnôa danab akademise ǁhōn dib, professor Frednand Gideoni ge gere ǀgonǀgon!gao, ǂhâsib hâsa, ǀgapi ǁgau!nâ!khaib di ǁkhāǁkhākhâib di ǁkhawa kō!gâs nî soab hîa ǁnā ǁkhāǁkhādi tsî !gao!gao ǁkhāsigu tsî ǁkhāsigu hîab !augab sîsen!khaiga ra ǂgaoǀkhāb ǁaegu hâb di ǂgaoǀkhādi ai dīoaǀoasa. 

“ǂHaro ra ǁkhāsigu ge ǀgau tama ra ī, sîsenǂnûiǂgādi !âubasendi ǀkha ǁnāpab kai soaba ǂgaoǀkhādi !nâ hâ, !nubusin ǁkhāsigu tsî !gao!gao -ǁkhāsigu din !nâ hâsa ra ǁgau, ǁnā-amagas ge ǀgapi ǁgau!nâs ǁkhāǁkhāib di ǁkhāǁkhā!khōǂgāb nēs !oa nî unusensa, mā tamase ra ǀkhara ǂhâsigu 21ǁî hios texnoloxib ǀkha ra ǂgâxa ǂhâsiga oe-ams ase,” tib ge Gideona gere mî. 

ǁKhā konferensis !nâ gere ǁhao professor Paulette Isaac-Savages, Universitaits Missouris, Kaiǀoahân ǁGau!nâs dis ge ge mî, nēb a ǁaeb xūn nî ǀkharas diba, ǀasa texnoloxigu ǀgapi ǁkhāǁkhās ǁgau!nâsa nî !gû ǀgauba ra ǂgâxa!nâ tsîs ǀkharaǀkharasin nî ǂgâxasa a dana nēsisa !khaisa.

 Isaac-Savages ge aiǁgause, khoen ǀguin a dīǁkhā ti da gere ǂgom!nâ xūn nēsisa kompiterde ǂgaoǀkhāsa ǂans tsî ǁkhāsiga !naohe tsî ǁîs !nâ-ū hoana a dī ǁkhāsa, nē gaub hîa Artificial intelligence (AI) ti ǀgui a ǂansaba. 

ǁNā-amaga da nî texnoloxib ai!gûsa sao!gon tsî ǁnā ǂnūkunis ai ǂharosao, tamas ka i o khaos ai ǁnāxūmâihe. 

“Hana da ǁgau!nâs !nâ mâ tsî ai!gû-aoda ase ǀhûhâsib xa ǂgomaiǂnûi-aihe hâ khoeda ase, xawe ǀgui ǀoro ǀgaub ai ǀgui nî hâ tsî xūna dīs kara, aiǁgause ǀgôana ǁgau!nâ tsî ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu !nâ studentna nî ǁkhāǁkhās kara, o da ge ǂkhôaba ǁîn di !goaxa ǁaeb ai ra dī. 

Nēs ge ra ǂâibasen sada sâsa tsî ǁnaetisa ǀgauga xu da ǂoa tsî īǁoasa ti da ra ǂâi ǀasa ǀgauga ǁnamǂgā tsî sada ǀhûhâsiga !gâi tsî ǀnûgu!nâhesa !goaxa ǁaeba ǁawoǁawoba re,” tis ge ge mî.