ǀKharaǀkhara Arandisa sâuǁkhāsib ǀgaib !ās !nâ

Home Languages ǀKharaǀkhara Arandisa sâuǁkhāsib ǀgaib !ās !nâ

Sîsenao-i xa xoahe hâ

ǀAeǁgams-Ai!âkam !Nakanôa Sekretares-Xenerali !Hûǁaresa ǁAedi (UN) dib Sâuǁkhāsib Ôa!nans Afrikab dis dib tsî ǁkhāti a sîsenǂuira direkteri, Mo Ibrahim ǂNûiǂgās dib Abdoulie Janneh, ge Africa,coms ǀkha gere !hoa, ǂhâǂhâsasib sîsenǂnuwis dis ǂnamipe Afrikab ǂkhamkhoesib !aroma tsî ǀasa ǀgauga ǂnuwis ǂkhamkhoesiba ǀgora!gâs ǀkha hâ mîǁguiga ūs !nâ !â kais !aroma. Mo Ibrahim ǁaxasib gen ē kurib !nâ Moroccob x age sigu ǂnûǁkhaeba-aon tsîna ge ǂgaeǀhao hâ i, in ǂâiǀgauga ǀgoragu tsî !hoaǂam !amku tsî ǀgau hâ ǂgaeǂguiǀgaugu tsî mâtin sâuǁkhāsiba Afrikab !nā!nuis ai a omkhâi ǁkhās tsîna.

Africa.com: ǁîs mâǂoa hâ nē kurib di konferensis !aroma !hoaǂam!khais ge ‘hoana !khōǂgā hâ sâuǁkhāsib ǀomkhâis tsî sîsenga ǂkhamkhoesib !aroma’ ti hâ. Nē hoana !khōǂgās sâuǁkhāsib ǀomkhâis ǂnamipes ge Afrikab a ǂhabase !hoaǂams ase hâ. !nāsa !gāsasiba nēs ǂnamipe mā da ǁkhāts a?

Abdoulie Janneh: ǁÎb hîa hoan xa kai ǁgoaǂuise Afrikab !nâ hâb ge ti mûǂgāb !oagu hâb ge a ǂkhamkhoen di ǁhō, mâtits ǁîna !nāsase ra ǁāǁās tsî mâtits ra sîsenga ǂnuwiba nis tsîna. Nē ǁhōb ǂkhamkhoena ǀomkhâi kais dib gem â ǀguiǀguibe Afrika !hūb hoaba ǁgoaǂuis ase ība tsî mâti da rad an nē mâsiba? ǁNāpas ge dîsa ram ā, ǁkhāsiga omkhâis disa, xawe mâti nēs xōǀkhā ǂkhamkhoena mîǁguiga ūs !nâ !khōǂgā tsî ǁîn ǀkha ǀhûǁare hâse mâti tsî mâ ǀgaub ai da nē kai ­goaǂuisa oresa n hōbas tsîna.

Africa.com: Tita ge ra îganǀge hoa Afrikab !hūga nē mâsib !nâ !khōǂgāsa, xawe sa mûǂgāb tsî ǂans !oagu mâ !hūga !gâise ra dī tsî tarena ǁnā !gâi!gâga ra sī!nâ kai ni tsî mâ !hūga noxopa ǀgaisa ǁgoaǂguisa nē mâsib ǂnamipe ūhâ?
Abdoulie Janneh: Titats ga dî o ta ge ǂhanu !ereamsa mā tsi ǁkhā tide, mî ǁoa ta a mâ !hūb taren ǀkha a ǁaxa nē ǁhōba oe-ams !aroma xui-ao. Xawe ta a ǂans ge mâ !hūb hoab nē ǁhōb xa a ǀō-aisabahe tsî ǀaweǁguigu tsî proxramga ūhâ ǂkhamkhoesiba omkhâis !aromasa.