[t4b-ticker]

ǁAnǂgāsaben: ǂÂiho  da ǁhûidi khao!gâ

Home Khoekhoegowab ǁAnǂgāsaben: ǂÂiho  da ǁhûidi khao!gâ
ǁAnǂgāsaben: ǂÂiho   da ǁhûidi khao!gâ

MAPUTA – Maputas hîa Bwabwata !Hū!nāsi ǀGuru!hanab !nâ ǁgoes di ǁanǂgāsaben, Mukwe ǁhûi!nâǂharis din ge ǁîn di ganganxasiba ǂhanuba gere mā, !noea!nauxasen ge ǂhâǂhâsa !oabade a sī-ūbahe !khais !aroma. Nē !oabadi ge !hūǁîsise ǂan!gâhes ǂkhanina !khōǂgā hâ tsî noxopa ra ai!gû. 

Nē ǁkhâb di tsoatsoas ais ge Swapo !nans di sekretares xenerals, Sophia Shaningwasa !Hūb di ǁûb, Nangolo Mbumbab tsî !hū!nāsi ǁhōn di ministeri, Albert Kawanab hâkha ai ǂgansa ge dī, Maputas ǁanǂgāsaben hîa Bwatabwata !Hū!nāsi ǀGuru!hanab, Mukwe ǁhûi!nâǂharis, Kavangob Aiǂoas ǀkharib dis !nâ ǁan hân !hūǁîsis ǁgauǁgausen ǂkhanina ūhâ tama tsî nē !oabade ǂhâba hâsa. 

Nē ǂgans aib ge ǂhanuba ǁae-e ǁore tamase sîsenaona Maputas ǁga ge sîǂoa tsîs ge nē ǂgans sîsenga ge tsoatsoa-ūhe tsî ǂoa ge Fraitaxtsēs ai ge !gûǀam. 

“Sida ge ǂgaoba xu hâ gangans ǀguisa ra mā ǂgao, Maputas khoen ge !hūǁîsis ǂkhanina hōs !ēsa a !naiǁgahe !khais !aroma. Nēn ge ǁgoaǂuin hîa da ge ūhâ ina, xawe go oresa a hōbahe tsîn sida khoen tsîna nēsi ǂhâbasa ǂkhanina ūhâ tsî !hūb di !gâi!gâna xu nî domdorese,” tib ge Mbwambwa Marandob, Maputa !Garo!ās Omkhâisens Komites (VDC) aiǂnû-aoba ge mî. Nēsin ge ǁanǂgāsabena ǂhanu ǂkhanin ǀkha !kharaga !oabadi hanub ra mādi !aroma khâi tsî n xoamâisen, aiǁgause ǁkhâkorobeb ǂhanuba kairan, !oaǀgôan tsî sorosi!nubusina ūhâ !hūǁîn !aroma ra mā maris, ǀkhurubhuib di ǂûn tsî noxopa ǀnîna. 

Ai!âb Marandoba ǁîb khoen !aroma ǂhanub ai gere ǂgans ge in Hambukushu !hūǁîn hîa ge  torogu ǁaeb !nâ !hūba xu a !hui tsî ǁanǁare!hūgu !nâ !gomma ra tsân tsîna ǁkhawa ǁgûsi!hūb !nâ oaǀkhīs ǁkhāsiba māhe. 

ǁÎb noxopa gere mîs ge, nēn go !naua!noexase ǂhâbasa ǂkhanin !oabade a māhe !khais b rasa !oa ǁhûidi !aroma gui hâ tamasa. 

“O, nēsi da go sida ǂhâbasa ǂkhanina a hōtoa, o da ge ra ǂgan nau hâ !kharaga ǂhanub !oabadi tsîna da ga nēpa a hā-ūbahe !khaisa. 

Hoada a Namibiab ǁanǂgāsabe xui-ao,” tib ge ge mî. Lucas Liveveb hîa ǁîb tsîna nē ǂkhanina ge a !khō!oab ge gere mî, mâtikōses !hūǁîsis ǂkhanina ūhâ tama isa ge !gom i !khaisa. 

“Mâts ga sī !khai-i hoa-i tawats ge ǂkhâanina gere ǂganhe tsîts ge mâpats a !âs di dîsens ǀkha ǀgui ge !gau hâ i. Tita ge skol-i tsîna ge ǂgâ tama i tsî nēsi a 30 kurixa. 

Xawe ta ge nēsi ta go ti ǂkhanina a hō o, o Namibiab di !â ta a !khaisa go ǂan tsî ti ǁgauǁgausenǂkhanis ǀkha ǂkhariǂkharibe sîsenrona khoena a dība ǁkhā,” tib ge gere ǁgâiǂuisen. Maputas ǁanǂgāsaben ge hoatsama dâb tsî!gâiaǂgaob ǀguiba gere ǁgau.

!Ûi!gâs … Maputa !garo!ās di tarekhoedi ge ra mî, ǁîdi nēsi !gâi tsî ǂhâbasa ǀgaub !nâ ǁîdi ôana nî kō!gâsa.