[t4b-ticker]

ǁAnǂgāsaben !gôab ge !haese ra ǀomkhâi sâuǁkhāsib xa – Schade

Home National ǁAnǂgāsaben !gôab ge !haese ra ǀomkhâi sâuǁkhāsib xa – Schade

Desie Heitab
ǀAeǁgams

Namibiab ǁanǂgāsaben !gôab ge 2011î kurib di ǀhaesa !gôaga go !nāǂam, nau ǀkhāb aib !hūsâuǁkhāsib !gôaba go ǁnā hîa. Nēs ge ǁaupexa N$400.00 ǀguiǀguibe hōǂgādi !nâ ge ǂoago kurib !nâ a hâ ǁnāsa.
Nēs ge !gōsase 2016ǁî kurib !nâ ge ǂherexa, ǁnāpas ôa!nâsa ge a ǁgau ǁanǂgāsaben !gôab ge 1,9 persentgu ǀkha a ǂharosa tsî mûmûsase 1,4 persentgu hîa ge 2011ǁî kurib khoen !gôakhâib !nâ ǀhaehe hâ isa a !kharusa.
ǁKhā 2016ǁî kurib !nâb ge !hūsâuǁkhāsib Namibiab diba koro !nāde ge ǂam i 2014 tsî 2015ǁî kurikha ǀkha i ra ǀgoweǀnōhe o. 2016ǁî kurib ge ǀgūǁae ge a māǂuihe !gôakhâib !gôagu !oagu ǁîb hoan xa go ǁgai i kurib ase go !gara!āhe.

Nēb ge ǁkhāti ge hakaǁî kuri I sâuǁkhāsib !hūb dib !hū-omkhâis tsî maindi !harib ai ge ǁgôaxasa.
“Namibiab ǁanǂgāsaben !gôab ge kaise !haese ra ǀgapi sâuǁkhāsib ǀkha da kara ǀgoweǀnō o,” tib ge sâuǁkhāsiǂansabeb Klaus Schadi, sîsenǂuisenǂui ra direkteri Sâuǁkhāsib !Gaeǁares Namibiab dis (EAN) diba ge mî. EANs ge ǂōrisase !hūsâuǁkhāsib ǀomkhâis 2016ǁî kurib disa gere !oe!ā tsî ge hōǂui ǀomkhâis hâ tama i tsî xawe a ǁnāǁgôasa. 2016ǁî kurib !nâb ge sâuǁkhāsib 1.1 persenti ǀkha ǀgui ǀomkhâisa ge ǁgau, 2015ǁî kurib !nâs ge 6.0 persent ǀomkhâisa hâ i tsî 2014ǁî kurib !nâ 6.4 persentgu ǀomkhâisa hâ is khao!gâ. Schadi ge ra mî, hakaǁî sao!gâgu ra kurib ases !hū-omkhâis tsî maindi ǀomkhâisa a ǁnāsa tsî nē !nāsa 2 persentkha ǀkha.

Xūkurus !harib ǀkhāb ge 7.8 persentgu ǀkha ge ǁnā tsî nēs ge !gōsase omkurus !âb x age !aromahe hîa ge 26.5 persentgu ǀkha a ǁnāsa. Nausas omkurus !âba !gâise gere ai!gû tsî 32.4 persentgu kōse kurikorobe gere ǂharo !kharu ge !nona kurigu di ǁaeb !nâ, 2013 tsî 2015 kōse. ǁKhāti i ge khao-oasa ge mmûsa ǁgan-I aiǂhomis !âb, āxūn tsî nau hâ xūkurus ǀkhāb ai. EANs !aruǀî ra mîs ge, nausas ge mariǂnûiǂuis ǁarade ǂNūǁnâiseb 2016ǁî kurib dib ai a ǂanǂanhe, xawes ge ǀhûhâsib ǁguiride N$10.2 biljuns ǀkha a ǂharo hîa 2015ǁî kurib ai ge N$9.8 biljuns ǀguisa īse.