Xoa-aos: Albertina Nakales
׀AE║GAMS – ║Gau!nâ-aon hîa Marisihuib, Namibia Student Financial Assistance Funds (NSFAF) dib ׀kha ra ║khā║khāsenn ge xoa║guisa ╪hanugu tsî ║garagu !oagu nî “!gae║arehe” tamas ka io ║nāti ī ׀hû║are hâ xoa║guib !nâ ╪hanub ׀kha nî ╪gâ, î-i ╪hanub ra mî║gui sîsen!nâsoas !nâ kurigu hîa i ge nē marisihuiba ║khā║khā╪uisens !aroma a hōbagu kō kuriga ׀oasase sîsen╪gā.!Aru׀îs ge Ministris ║Gau!nâs disa a ׀hawe, ║gau!nâs di !oas !aroma ╪hanuga ╪gâxa-ūsa nē !oas di !haros tsî ׀hûhâsib ra mû si ׀gausa ūkhâi!nâ tsî ׀khara׀kharasa îs ║gau!nâ-aon tsî nau ║khā║khākhâidi !nâ mâ khoen di ╪aiga ╪ .khāsa׀gao
║Nāpa i ge ╪hanu tama sîsen׀gau-e ׀gaisase danasa ra ׀hō╪uise ║gau!nâs !nâ ge ╪gâxa hîa ║gau!nâ-aon hîa ׀nîkhami ī !harib tsî ║khā║khā!âgu !nâ a ║khā║khā╪uisana hoaragase ║în ge ║khā║khākhâisa a hō!â !harigu hîan kurigu di ║aeba gere ║khā║khāsenbana xu ׀kharapa ra sîsenmā!nâhe-e. ׀Nî ║aega ׀haisen ׀guis khami ī ╪an-i tsîna ūhâ!nâ tama ║khā║khā!âgu tsî !harigu !nâ. Nēs ge kai tsûadanab ase ī tsî ║aeb tsî marisa ╪khôas ase ī, tsî !gōsase !hūb di ׀gôan hîa nēpa xu nî domdorese ina ra ╪khôa║khom tsî !hūb di !goaxa ║aeba dī╪khôa.
Justin Ellisi, ║îb ge ║aerob ׀gaiba !gaehe nē ôa!nâdeb nî dīseb tsî ║khāti sîsenaihe ║khā tsî ׀khara׀kharana a dī-aihe ║khāse ║gau!nâ-aon xoa║guiba a xoab ge !gā!gā tsî ra mî, nē xoa║guib !nâ i ׀guis khami ī ׀ūsa tsî ׀asa xū-e !nāmab !nâ a ׀khaisa, xawes nēsa ׀nais ║Gau!nâs Ministrisa ūhâ xoa║guigu ai ╪âisa ╪nûi tsî !aromade gere ôa!nâsa mâ ║oasasin !aromadi ║îde sîsenaihe tama tamas ka io !am╪gāhe tama ge hâ isa.
“׀Nî !gomsib hîa ge !gāsase a ╪oaxab ge ╪Am ╪am!harib !aroma ge ║khā║khā╪uisen ║gau!nâ-aon xan kaise ׀oron ׀guina ║nāpa ra ║gau!nâse a hōsasa. Nē mâsib ge ║khāti !gamseb nî kōhes kara, o aitsama ra mîba da mâti i ī, amagab sada ║gau!nâs !nâ !gao!gaoba ║nāb a ╪khawusa khami a ╪khawusa !khaisa. ║Gau!nâ-ao-i hîa ║î-i ge ║khā║khākhâisa a hō!nâ tsî a hōba !harib tsî ║khā║khā!âgu !nâ ║gau!nâ tama-i ╪gao׀khāsa tsî ╪âu׀oa hâse ║î-i di ╪ansa ║khā║khā-aona a mā ║oasa, ║aupexa ׀nî khamikū kurigu ║aeba,” tib ge Justin Ellisa ║gau!nâs di !â׀huru-aon ׀khab ge ╪oage wekheb Wunstaxs ai ׀Ae║gams !nâ ūhâ i sîsen║are║khā║khāsens tawa ge mî. Ellisi ge ge ║Gau!nâs Ministris ge nē sîsen║are║khā║khāsensa ge ׀awe║gui hâ i nē noxopa nî dī-ūnu!nâhe ║gau!nâ-aon xoa║guiba !hoa╪ams !aroma.
Ellisi ge ge mî, !gâise ║khā║khā╪uisa ║gau!nâ-aonats !nāsase kai!ādi !nâ ra hōsa !garo!ā ׀kharigu !nâs xa tsîb ║nā-amaga ╪hanuba ║nā ║khā║khā╪uisa tama ║gau!nâ-aon hîa ║gau!nâs !ereamsa !garo! ׀kharigu !nâ !khōmâi hâna mādawa-amde “!garo!ās ai hâs” !aroma hā׀aro rase nî māsa. !Uru ╪âibasens nē hā׀aro ra mādawa-ams dis ge ║nā ║khā║khā╪uisa ║gau!nâ-aona !garo!ā ׀kharigu tamas ka io kaise ╪khawusa mâsigu !nâ hâ skolgu ║ga ╪gaesa.
!Goaxa ║aeb !nâ nî hās ge, nē ║gau!nâs xoa║guib nî ū!oahe tsî sîsentsoatsoas kara ob ╪hanuba aitsama ║nā studentn hîa NSFAFs di marisi╪khâ!nâs ׀kha ra ║khā║khāsenn xoa║guib hîa nē marisihuiba māgus ai!â ║î-i tsî ministris ║aegu nî hâb !oagu, ║gau!nâs ╪hâsib hâpa nî sîsenmāsa î-i ║nāti kō kurigu marisihuiba i gere hō kōga ║nāpa sîsen. Nē ׀gauba !amkuse tsî ╪khanuse !gû║nâ kais !aromas ge harase !hoa║ares tsî ║nâugusa hâ tsî ╪hâsigu hîa !hūb !nâ hâga gowa׀îs ai !gao!gao hâse tsî !hūb di ׀gôana ╪hanu tsî ╪âu׀oa hâ !harib ai hâ ║gau!nâsa mās !aroma mâpa sī sîsenba re ╪hanubasa nî hâ.
“Nēti ī sîsenmāgus ge mâsiba kōhe tsî xawe !hūb ╪hâsigu ai ׀gaisase nî !ammâihe. Ministris ║Gau!nâs dis nî !aru׀î ╪gao׀khā !khais ge mâ ║gau!nâ-ao-i hoa-i nî ║î-i a ║khā║khā╪ui!nâsa !haros tsî ║khā║khā!âgu !nâ ║khā║khāsa, !gōsase ╪Am ╪am!harib ai îb !gao!gaoba ╪hanuse tsoatsoahe.
║Gau!nâs mâisan tsî !khōdana-aon ║gau!nâs ׀kharisi berodi tsî skolgu tawa hân ge nî mû!gâ ║gau!nâ-aon ╪hanu soadi !nâ nî sîsenmāhesa tsî kaise ║gari║garisa tsî !hoa╪amhe tsî !aromade a mâbahe ║khā soadi !nâ ׀guib ge nē ║garaba a uri!napuhe ║khā, xawe mā-ams tsî !khō!gâs ׀kha ׀gui,” tib ge Ellisa ge mî.
!Aru׀î nî tsoatsoas 2016║î kurib disa xu hâs ge, hoa khoen hîa ╪gae╪guis di !harodi, ai║gause department danasis tsî skoldanasis !aroma ╪ganamsende nî dīn nî ╪gao׀khāhesa, ╪an!gâsa ║khā║khākhâide ║gau!nâsa ╪gae╪guis !nâ ūhâsa. Naun hîa ׀nai nēti ī ╪gae╪guis !harodi !nâ hân tsî xawe ╪gao׀khāsa ║khā║khākhâide ūhâ taman ge ║aeba 2018║î kurib kōse nî māhe nēs ai dī׀oa׀oasa. “׀Haehe ║oa a !khais ge !gâi ║gau!nâ-ao-i nî !gâi ╪gae╪gui-ao kai tsî ║nās !aroma ╪gaeguis !harodi !nâ ╪gâs ׀guisa nî hîsa. Namibiab ge nausa !kharaga projekdi !nâ ge !â i, ╪gaeguis !nâ mâ khoen, !gōsase skoldanana ║khā║khākhâis !nâ. Nausa ge hâ !khais ge nē projekdi ge !haro!harobese dīhe tama hâ isa ╪gaegui-aon ╪âu׀oa hâse tsî ╪gao׀khāsa !harib ai ge ai╪homihesa ║în di !ereamde ׀oasase tsî saub ose mâ׀oas !nâ,” tib ge Ellisa ge mî. “Nē ║gau!nâs xoa║guib ge !goaxa mû╪uiba ūhâ. Nēs ge ║gau!nâsa hâs nî !haros tawa ra oa׀khī-ū kai tsî ║nās ׀kha ║gau!nâs tsî ║khā║khāsenaon di ai!gûsa ׀gapi !haros air a mâi ╪gao.
“Sada ge ׀nî sîsen!nôaga !gôasiba ūba hâ ║în ║nāpa a sîsenxan tsîn !gôasen hâ amaga tsîn mā-am tama naun xan nî ║gôaxa-ūhe !khaisa xuiao. “Sada ║gau!nâs !nâ māda tsîn ge ga ׀kharakharasens saraba ╪gaegātsoatsoa tsî !gôasiba danoa,” tib ge ge ׀am׀am.