200 Xa a !nāsan ge Zambezib VTCsa xu ǁkhā-ǁkhāsentoas ǂan!gâde ge !khō!oa  … axagu ge ǁkhawa khaos ai ǁnāxūsa

200 Xa a !nāsan ge Zambezib VTCsa xu ǁkhā-ǁkhāsentoas ǂan!gâde ge !khō!oa  … axagu ge ǁkhawa khaos ai ǁnāxūsa

Marythar Kambinda

KATIMA MULILOS- Zambezib !Omǁkhāǁkhāsens ǁKhāǁkhākhâis !Khaib (ZVTC) ge, ǀgū-ae 225 khoen !kharaga !âgu !nâ ge ǁkhāǁkhākhâide a dītoana ǂan!gâs ǁgauǁgaude gere mā. 

!Kharaga ǁkhāǁkhāsens !âgu ge sao rana ge !khōǂgā hâ i: !hanaǂgāb, !garo!ā masinn, beros administarasis, omkurus, sarana ǂoms, ǂgui !gôab !nâ ǂûsâib, ǂûn tsî āna ǂans, beros di mû tsî ǂgaese īs, ǁgam-I ǀkha a !gaeǁaresa xūn ǁguiǂuib  tsî ǀams ai ǀurina ǀhaohao tsî xūna kurus tsîna. Nē ǁâudīb ge ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai Katima Mulilos !nâ, Kamunu Sali !nâ “ǁĀǁā ǂkhamkhoena TVET ǁkhāsigu ǀkha !Gâi!gâba sī!nâs ase” ti hâ ǂgaiǂams !naka ge ūhe hâ i. 

Dana gowa-aos, !Nakaǂnôa Ministers, ǀGapi ǁGau!nâs, ǁKhāǁkhākhâis ts ǀAsa ǂâigaugu dis, Nathalia ǀGôagoses ge ge mî, nē ǁaxasib !gâiaǂgaob, turaxasib, !gâi!gâba sī!nâs tsî ǀûsen tama is xa ǀoa hâsa. 

“Nēb ge -ǁaeb ǁnāti ī mâǂoahâ sī!nâs ase nē ǂkham khoedi tsî khoegu hîa nētsē ǂan!gâs māde ra !khō!oan ûigu !nâ ra ǂâibasensa. ǁKhātis ge nē tsēsa -în ûigu !nâ ǀgui !âba ra ǂganam, ǁkhāǁkhākhâidi hîan go dītoadi diba, tsî nau ǀkhāb ai ǀasa tsoatsoas di !âba ra ǁgauǂui hîa nē ǀkhāba xu sîsenmās di !âb !nâ !gâusa ra ǁgauba,” tis ge ge mî. 

ǀAro tsîs ge ge mî “TVET !âb ǀgaisa !âsa sada !goaxa ǀnûgu -khāsib, ǂhâǂhâsasib sîsenga ǂnuwis dib, !gōsase ǂhâbasa tsî ǂhanu sîsengu dib ge a ǂkhari!hoahe ǁoa. 

Sada ǂkhamkhoena da ga ǂhâbasa ǁkhāsigu ǀkha a ǁāǁā, o da ge sada ǀhûhâsiga ǀgâsiba xu ūkhâi ǁkhā. ǁKhāti ǁāǁā tsî ǀgaiǀgai!nâs ǀoadisidi !nâ hâ tarekhoedi tsî khoegu dis !nâ-ū da geǁawosa tsî gaisa sâuǁkhāsiba a ǂnuwi ǁkhā.” 

Ministers gere ǂâiǂhansenba !khais ge nē ǂkhamkhoena xu di 162 a tare tsî 63 ǀguiga a aore !khais ǂnamipe. “ǀGaisa ǁgūtsâdi ǂgaoǂgao!nâs ge a ǂhâbasa aore axagu nî khaohâsa ǁkhaes !aroma,” tis ge ge mî. 

Katima Mulilos Kai!ā ǁhûi!nâǂharis ǀawemā-aob, Kennedy Simasikub ge ge mî “ǁgau!nâs ge !gûǂgarob hîa khoe-i nî hoaǁae ǀasa ǂans tsî ǀasa ǁkhāsiga hōbasensa sa ǁkhāsiba omkhâis !aroma, nētsēts a ǂan xū-ets 15-20 kurigu ǁaeb !nâ nî ssenū amaga”.