[t4b-ticker]

820 Miljuns xa a !nāsa khoen ge hoa !hūbaib ai !âtsūǀkhāb !nâ hâ

Home National 820 Miljuns xa a !nāsa khoen ge hoa !hūbaib ai !âtsūǀkhāb !nâ hâ

 ǀAEǁGAMS – Hoa !Hūbaisise ūsa !gôakhâigu ge ra ǁgau, khoen hîa !âtsūǀkhāb !nâ hân di !gôab ob ra ǂharo o ra ǂharosa tsî nēsi 821 miljun khoena !khōǂgā hâsa. 113 Miljun khoen ge ǁkhōǁkhōsa !âs mâsib !nâ ûihâ tsî ǂōǂōsib mâxōǀkhāde ǂhâba hâ. Nē ǂansab ge Alpheus !Naruseb, Ministeri !Hū-omkhâis, ǁGam-i tsî Haiǀgoms diba ge mā, ǁnāpab ge Italieb !nâ 22-29 Gamaǀaeb dis kōse ge hâ i 41ǁî ǀhaos, ǂÛn tsî !Hanaǂgās ǂNûiǂgās !Hûǁaresa (FAO) ǁAedi dis hîa ge wekheba !khōǂgā hâ isa gere gowaǀî soab ai. !Naruseb ge ǁkhāti nē ge ǂgaeǁae hâ i ǂnuwisa ge mîba, !gôakhâigu !nurib !nâ i a !nurisa !khaisa ǁnâusāgudi tsî ǂoab-tsî-ǀnanub !nâ ra hō!âhe ǀkharaǀkharasin tsîn a dana !gomsisa ǂûǀorosib tsî !âtsūǀkhāba ra !aromaba !khaisa. ǁKhāti i ge nē ra hâ ǁkhaeheǁoasa mâsigu hîa dâu!khūdi tsî ǀkhurub mâsiga ra !aromaga ra !aroma in 30 miljun khoena ǂûǀorosiba hō!â. !Naruseb ge ge mî, ǂgaiǂams nē konferensis dis ‘Does, !Hū-omkhâis tsî !Garo!ā Omkhâis’ ti hâs ge kaise !amkuse hâ!nâ da a mâsib ǀkha ra !gûǁare, mâtikōsen khoena ra doema ǀgaus tsî mâtikō !gâi tama sîsenǂuibas nēsa !hū-omkhâis tsî !garo!ā omkhâis ai ūhâsa. ǀNai ge dīhe hâ i !gôakhâigu !oagu i ge ra ǁgau, 2017ǁî kurib !nân 258 miljun !auga!hūsi doe-aona ge hâ isa tsîn ǁîna xu 68.5 miljun khoena ǁgaris !naka ǁnâusāgudi khao!gâ ge hâ!khaimāhesa, ǁnāpan ge 23.5 miljun khoena ǂoab-tsî-ǀnanumâsigu !naka a doeǁgoese. !Naruseb ge ǀgonǀgon!gao tsî ge mî, ǀgaib ǁgaris !naka khoena doe-ūs tsî ǁnâusāgudi !naka nēsa dīs tsîna ǀoroǀoros ‘ge sada !gomgu !nâ hâ’ ti. Ai!âb ge ministera ge ǂanǂan, Namibiab ra ai!gûsa ǂoab-tsî-ǀnanumâba sîsenǀgauxoaǁguigu tsî proxramga sîsenūsa. Namibiab ge nē !harib ai ǂûn tsî !Hū-omkhâis ǀkha ǀhao hâse ǀasa Sîsenǀgaub ǀgūǁae gere ǂhaitsise ǂanǂanheba ge tsoatsoa. Nē ǀasa Sîsenǀgaub (CPF) !nakab ge Namibiaba FAOs mâxōǀkhāsa ra ǂgaoǂhere îb ǂōǂōsib !Khōdanas Sîsenǀgauba ǂnuwi !hū-omkhâis !aroma. Hanab nē sîsenǀgauba ǀgui timî tsî nî sîsentsoatsoas kara, ob ge nē sîsenǀgauba mûmûsa omkhâisa nî dī, !gōsase !garo!ā !âgu hîan !nāsa khoena !hū-omkhâis tsî !hanaǂgāsa xu ǀgui ûihâb ai.