10 500 xa a !nāsan ge universitaits ǂgaoǀkhādi ai go dīǀoaǀoa

Home National 10 500 xa a !nāsan ge universitaits ǂgaoǀkhādi ai go dīǀoaǀoa

ǀAEǁGAMS – 10 500 Xa a !nāsa ǀgôan ge ǁnāpa ge ǂoago kurib ǀams ai Namibiab Senior Sekondere Sertifikati ǁNaetisa !Harib (NSSC) Xrat 12 !âidi diba a xoa 24 932 ǀgôana xu, ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu ai xratga ǁkhāǁkhāsens ǂgaoǀkhādi ai ge dīǀoaǀoa. Nē !gôab ge ǂkharirose a !gâi ǁnāpa i ga ai!â gere ǂoa kurib di 9 524 ǀgôan hîa ge !kharu hâ in di !gôab ǀkha nî ǀgoweǀnōhes karao. 

ǁGau!nâs di !nakaǂnôa ministers, Anna Nghipondokas ra mîsa !oas ge nēsa 1,7 persentgu di ai!gûsa ra ǁgau, 987 !gôab di ǀgôan hîa ge a ǀarosenn universitaits ai ǁkhāǁkhāsens !aroman ai. Ai!âs ge !nakaǂnôa ministers age mî, 23.3 persentgu 10 511 ǀgôan dib ra 5 821 ǀgôan hîa C simbols tamas kai  o 3 tsî ǀgapi !gôagu tsî ǀgapi simbolsa Hurigowab !nâ ūhâse !kharusa. 39.7 persentgu !âixoa-aon ge E simbols tsî ge hō tsî ǁnās kha diplomab tamas kai  o sertifikati !aroma ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu ai ūhe ǁkhā. Namibiab !nâts ge 25 !gôabats nî ūhâ koro ǁkhāǁkhāsen!âgu hîa Hurigowab tsîna !khōǂgā hâgu !nâ !khaisa xratga dīs !aroma a ǂgaoǀkhā, nausadi ǂamǂamsa ǂgaoǀkhāde diplomagu tsî sertifigatgu !aroma hâ xawe. 

Nghipondokas g era mî, nē !nurigu ǂkhawusa rose ra ǁgausensa 2018 ǀkha i kara ǀgoweǀnōhe o, !gōsase Hurigowab, Mateses tsî Ôa!nâǂans tsîn !nâ. Mateses !gôab ge 2018 !nâb ge 35 persentgu ai mâ isa xu 33.7 persentgu ǁga ǁgôa hâ. Bioloxib !nân ge ǀise ge dī, ǁnāpan ge 1.9 persentgu di ǀarosa a dīse. 
Hurigowab sī!nâs !harosa sās

Nghipondokas ra mîsa !oan ge 2019ǁ­î kurib !âi-xoa-aona Hurigowaba 33.7 persentgu ai go mâi tsî 2018ǁî kurib di 35 persentga sī!nâ tamas ka i o ǁîs xa ǀgapise dī tama go i. Nē mâsib ge ra !aroma konferensis a ǂhâbasa !khaisa nē mâsib Hurigowaban ǀgôana ra ǂnû!gaus diba oresa hōbas !aroma. Nē konferensis ge ǂâi!nâǁguisa !oa nē kurib ǀKhūǁkhâb ǀams ai!â nî ūhâhe. Ai!âs ge !nakaǂnôa ministersa ǁguiǂamsa Direktorats !Hū!nāsi !Âidi tsî !Hara!âidi (DNEA) disa ge mā, îs !hū!nāsise ǁkhāǁkhākhâide mā ǁnāti ī !nurigu hîa !âidi khao!gâ !kharaga ǁkhāǁkhā!âgu !nâ go !gâi ī !âgu tsî mâ !âgu nî ǀgaisa ǂâisa ǂnûi-aihes tsîna !khōǂgā hâgu ǂnamipe nē kurib !Khanǀgôab ǀams ai!â.