Khoraǂuis ǂnaumâi ­ǁanǁguigu dis ge ra ǂâiǂhansen kai

Home Languages Khoraǂuis ǂnaumâi ­ǁanǁguigu dis ge ra ǂâiǂhansen kai

Alvine Kapitako

ǀAEǁGAMS – Moses ǁGaroeb ǁHûi!nâǂharis di ǂGiǂgosi ǀAwemā-aob, Martin Davidi ge ra ǂâiǂhansen ǁkhaeheǁoasase gu nēti ī ǁanǁguiga ra khoraǂuisen !hūb a ǂhabase ǀgaub nî !goaxa ǁaeb !nâ īǁ­khāba tama isa !ā!khōmaide !gao!gao !oabade ǁanǂgāsabena māsa. ǂOago wekheb Denstaxtsēs aib ge New Erab ǂhare-ao-i ǀkha dî!nâ i soab !nâb ge Davida ge mî, !hūǁîn ra dana!ās, ǀAeǁgamsa !oa ûi-ôa !khaisa xawe ǀguis khami i hâ!khai-i tsîna ūhâ tamase. ǀAeǁgams ǁga ra hā khoen di !gab ge ǁkhaeheǁoasase ra ǂharo tsî ǁnās ǀkhas ge !ā!khōmaisa nē ǂnuwidi khoena a hâ!khaimā ǁoa, ǀnai aiǂhomisatoa !gao!gao !oabadi !aroma !hū!ân ose. !Ā!khōmais ge mariǂnûi-e ūhâ tama hâ nēti ra hāǂgâxa tsî ǁan!khai-ôa khoen !aroma. !Hū!âde ǀgoraǂgās ge Moses ǁGaroeb ǁHûi!nâǂharis !nâ ǀnai kurina !kharu tsî ge tsoatsoa îs !ā!khōmaisa !gao!gao !oabadi !aroma aiǂhomide dītoa. Davida ge !aruǀî nē mâsiba !gara!ā tsî ge mî, khoen ra ǀAeǁ­gamsa !oa ûi-ôaǂgâxa on ǁîna noxopa !anusa tsî aiǂhomisa tama !hūdi ai mā-ams ose hā ra ǁanǂnû, ǀguis khami ī !gao!gao !oaba-i ose tsî !gâi tama mâsigu !nâ ra ûisa, ǁkhātin mā-ams ose nēsa dī hâ amaga. ǀNî !âgu nē ǁhûi!nâǂharis !nâ ge a !anuhegu ge Havana Proper, Havana Extension 1 tsî Ituyeni hâde. Nēsis ge !ā!khōmaisa a ­ǁaxa khaosîsengu ǀkha îs !nanǀgaib !aroma ǂhâbasa xūna ǂgā ǀguriǀguri mâ !hū!âdi ai, Davidi ra mîsa !oa. “ǁAupexa 800 xu 900 kōse hâ omdi ge ­îdi ǂhunuma !nanǀgaib di boksde nî ǂgābahe. Nēs ge nē kurib nî ǀams ai!â a !âubasenhe ǁkhā. Sida ra ǂhâbas ge mâ ǀguiǀguibe omaris hoas ­îs di !namnǀgaib tsî !gao!gao !oabade nî !khō!oasa, xawen ge khoena ǂâis !nâ nî ūhâ nē !oabaden nî mātaresa,” tib ge Davida ge mî. Nēsis kōsen ge Moses ǁGaroeb ǁHûi!nâǂharis khoena ǀhûhâsib ra ǀguipa sîsenū ǂkhari-omdi tsî ǁgamamdi ǀguide ūhâ. Nē kurib !nâb ge Davida noxopa haka ǂkhari-omdi hîa mâs hoasa N$6 000 ge ǂganse ge om, ǁîba xu aitsama tsî ǀhûhâsib ǁanin marisihuib ǀkha. Daogu di mâsib hîa !gâi tamabab ge ǀgaisa ǁgoaǂuidi di ǀguis ase gere ǂgai.