ǂGaoǂgao!nâ skolga ǀoron ǀkha ǂguina sī!nâsa

Home Languages ǂGaoǂgao!nâ skolga ǀoron ǀkha ǂguina sī!nâsa

Sîsenao-i xa xoahe hâ

ǀAeǁgams-Ministers !Auga!hūsi !Gaeǁaredi tsî Sîsenǁareb dis, Netumbo Nandi-Ndaitwas, ge ra mî ǁgau!nâs ǁkhāti a ǀgui ǁnā ǀgaisa ǁgoaǂuidi !hūb ūhâdi di amaga, îgu ge skolga nî dītsâ ǀoron hîa gu ūhân tamas kai o ǂhanuba xu ra !khō!oan ǀkha ôa-amsa ǂguinan nî sī!nâ !khaisa. Nandi-Ndaitwas ge ai!â gem î, ǁîs ǁkhoreb asa, skolgu ga ǀorona xu ǂguina a dīhō ǁkhā, os nēsa ǁgau!nâs di ǀamǂoade ǀgapi tsî harebesa !khōǂgā hâ !harib ai nî sī-ū tsîb !hūba kurus ǁuiba xu !nāsase a domdore ǁkhāsa. Ministers ge mariǀhaoǀhaos ǁaxasi-i hîa ge ai!â gere ǂoa Satertaxtsēs ai Rudolf Ngondo ǂAm Skoli xa ǀaweǁguihe hâ is tawa gere gowaǀî tsî skoli di !âǀhuru-aona gere ǂgaoǂgao!nâ. Nē ǁaxasib tawas ge N$135.000 marisa ge ǀhaoǀhaohe tsî mîmâide ge dīhe skoli di Sali hîa kaise ǂkhawusa mâsib !nâ hâba ǁkhawa ûiba mās !aroma. Rudolf Ngondo ǂAm Skoli ge ǀorosib ǁkhāǁkhā!nā-omdi dibab ūhâ xawe, ǁîb hîa hoagu xa ǀgapi !nuria ra hō skoli ase Rundus !nâ a ǂansa tsîn ge ǁgûna nē skoli tawa ǁîn ôana xoaǂgāsa ra mûǂui tsî īîhe ǁoasa !gôagu !nâ ôasana ǁnāpa skolǂgâs !aroma sī-ū. “Hâ a !khais tsî ǁâu da ras ge ǁkhāǁkhā!nā-omdi ǀoa!nā hâsa. Tita ge ra ǀhûǀgui ǁnā mî-ais, xū-ets ga a sī!nâ ǂgao, ots ǂâisa ­ǁî-i ai ǂnûi tsî a sî!nâ ǁkhāsa. Rudolf Ngondo ǂAm Skoli, ǁgau!nâ-aon, ǁgûn tsî ǁkhāǁkhāsenaon tsîn ge ǀhûǁare hâse ǁîn di hoaraga sîsenǁareba mā tsî ra ǁawoǁawo ǁîn di skoli ǂguro !harosa !kharus ǀnōb !hūb dib !nâ nî sī!nâsa, ǁîn di !gôagu ǀgôan digu ǀgui ǁgau!nâ-ao ai 1:60 tsî 1:62 ai ra mâ xawe, ǁnāpab xoaǁguisa !gôaba ǀgui ǁgau!nâ-ao-i !nonadisi ǀgôana nî ūhâ ti ra mî xawe,” tis ge gere ǁgui!ā. Nē skoli ǁgau!nâ-aon ge !gôagu ǀgôan digu ai kōma tama hâ xawe ǁîn di ǁguiǂams ǀgôana ǁgau!nâsa mās dis xa ra ǁgarihe tsî ǀgapi !kharus !gôaga ra sī!nâ,” tis ge Nandi-Ndaitwas, ǁkhāti !nakaǂnôa ǂguro ministersi !haros tsîna tani hâsa gere mî.