Adolf Kaure
Aiǂnû-aos, Namibiab ǁHûidi !Nans (ECN) dis, Elsie Nghikembuas ge ge mî, nē !Nans ge N$26 miljunsa ǁanǂgāsaben ǁgau!nâs !aroma 2025/2026 marikurib !nâ ge māǂui. !Kharu ge kurigu !nâs ge ECNsa ǁanǂgāsabena ǁhûidi ǂnamipe ǁgau!nâs !aroma ǀhûhâsigu ǂnûiǂgādi, aiǁgause Namibiab ǂNûiǂgās Demokrasis dis (NID) khami ge ūhâ i, hîa ǁHûidi !Nansa ǀhûhâsigu ǁgau!nâdi ǀkha gere huisa.
ǀGūǁaes ge ECNsa nē !âb ǂnamipe ǁNâugu Xoaǁguiba ge xoa!gao, Universitaits Namibiab dis (Unam) tsî Namibiab Universitaits Ôa!nâdi tsî Texnoloxib dis (NUST) hâra ǀkha.
ǂOa ge wekheb di Wunstaxtsēs ais gere mā ǂhaitsi gowaǀîs !nâs ge Nghikembuasa ge mî, ǁhûi-aon tsî ǁanǂgāsabena ǁgau!nâs ECNs xa ǀgui a dīhe ǁoa !khaisa tsî naun huib tsîna ǂhâba hâsa.
ǁAnǂgāsabena ǁhûidi !nâ ǁgau!nâs di !aromas ge, ǂhâbasa ǂans tsî ǂan-tsî-hō!âdi ǀkha ǁāǁāsa tsî nēs !nâ-ū ǁanǂgāsabena ǂgaoǀkhāsa ǂans, ǁkhāsigu tsî tanisenǀgaugu ǀkha omkhâisa in ǁîn domga ǁhûidi !nâ-ū ǀō kai.
Nēs !nân ge ǁanǂgāsabena ǁhûidi mâti ra sîsens, ǁîn ūhâ ǂhanugu tsî !ereamxasigu, mâtin ǂhâbasa ǁnâu!āb ǀkha hâ mîǁguiga a ū ǁkhās hîa ǂgiǂgōs mâti ra sîsens, ǁhûibahe ra khoen tsî mâsigu nēsi mâ ǀgaus tsîna !khōǂgā hân tsîna ǂan tsî ǁnâu!ā.
ECNs aiǂnû-aos noxopa ge mîs ge, ECNs ge ǁîs !âba ǀoasase a dītoa, ǁanǂgāsaben ǁgau!nâs hîa ǂans, ǁkhāsigu, ǂgaoǂgao!nâs ǁhûidi tarena !khōǂgā hâs tsîna ge !khōǂgā hâ is ǂnamipesa.
“ǁHûidi !Nans ge ǁanǂgāsaben ǁgau!nâs !âb !aroma hoana ge dītoa.
ǂGurosen ge ǁgau!nâs !âba ǁhûide nî mûǂam tsî !khōdana mâisana mātoa tsî ǁhûidi ra ǀgū khami ǁhûi-aon ai ǂâisa a ǂnûise. ǁHûidi ǂnamipe hâ ǁgau!nâs ge ǂhanusi !ereamxasigu di ǀgui ECNs disa, ǁHûidi ǂHanumās, 2014 dis (ǂHanumās 5ǁîs, 2014ǁî kurib dis) !nâs 49ǁî !âs !nâ a ǁgaramâisase.
.!Hū!nāsi ǁHûi-aon ǁGau!nâs ǂHanusixoaǁguib ge ra ǁawoǁawo in ǂgaoǀkhādi ai ra dīǀoaǀoa ǁanǂgāsabena ǂan, mâtin Namibiab ǁhûidi !nâ nî !â !khaisa. Nau hâ ǁgūbas ge !âǀhuru-aon ECNs ǀkha nî nē !âb !nâ !khōǁôagun di !gôaba ǀarosa tsî nēs ǀkha ǁhûi-aon ǁgau!nâsa ǂhanu tsî ǂâuǀoasa ǀgaub !nâ dīsa.

