Ministeris !Hū-omkhâis, ǁAu!khōs, ǁGam-i tsî !Hū!âde ǁkhawa Kō!gâs dis tsî ǂÛn tsî !Hū-omkhâis ǂNûiǂgās Hoa !Hūbaisi ǁAedi dis hâra ge ǀasa ǁnâuguxoaǁguib ǁaupexa N$48 miljuns diba ge xoa!gao. Nē xoaǁgaub di ǁgūbas ge ǂgari-aon ǀhûhâsiga huisa, ǀgaisa ǀkhurub ǁaegu !nâs tsîna mā!kharu ǁkhāsa.
Marisiǂkhâ!nâs hîan ge Japanni Marisihuiba xu a !khō!oas ge !Khanni 2026 diba xu Hôasoreb 2027 dib kōse nî !khoe tsî ǂûna hâsa ǁawoǁawos, tsî Namibiab !nâ gu ǁîga ǀgaisase nē ǀkhurub xa ra tsâǀkhāhe 5 ǀkharigu, ǂgaiǀons ai Erongob, Kuneneb, Omahekeb, Otjozondjupab tsî Hardap tsîgu !nâ ǂgarib ǀkha ra !gûǁare ǁaxasina khoraǂuis tsîna ra ǁgūba. Sī!nâhe ǂgao ra nē huib !nâ-ū !gôab ge a 24 000 hîa 6 000 ǂkhamkhoen tsî tarekhoedi xa ǂgaeǂguihe hâ omaride !khōǂgā hâba. Nē !hûǁaresa dītsâs !nâ-ūb ge !kharu ge !nona kurigu !nâ Namibiab !hū-omkhâis !âba ǁaupexa N$40.7 miljuns ǀkha 2022ǁî kuriba xu Japanni Hāǀaro ra Mariǂnûiǂuis (JSB) !nâ-ū marisise mâ!gâhe hâ. 2022ǁî kurib !nâs ge māhe ge marisa US$226 000 ǁkhāsiba ūhâ projeks ai ge hâ i, 2023 !nâs US$1 200 907 ai ge hâ ise. ǂOa ge kurib maris ge ge US$758 916 i, tsî ûitsamaxū-e !gâi ǀgaub !nâ ūǀgaras, ǂauna ǂûna ǁawoǁawo tsî !gâise ǂûsa ǁawoǁawos !aroma. Nē kurib !nâs ge ǂâisa ǁnā ǂgari-aon, ǀkhurub xa tsâǀkhāhe hâna hui!nâs ai hâ tsî Japanni Marisihuib !nâ-ū māsa.
Nē ǀasa projeks N$48 miljuns ǁkhāsiba ūhâs di !gûǁnâs ǁaeb ge 24 ǁkhâga nî !khōǂgā tsî ǀHōǂgaeb 2027 dib kōse nî !khoe. Japanni di !hūǂnûǁkhaeba-aob, Shinichi Asazumab ge ge mî, nē projeks kaise a ǂhâǂhâsa !khaisa ǁîs ra !oa!ū ǁnā !gâi!gâ ǂgari-aon, koro ǀkharigu dina ǁkhāǁkhākhâide mā amaga. “Nē ǀasa projeks !aroma a māsa maris ge ai!â ge !kharu kurigu ge ǀhao hâse ǂnûiǂuibahe hâ i maris N$40,7 miljuns disa !nāǂam hâ, tsî Japanni mâtikōse Namibiab nî ǀnanub mâsigu !nâ mâǁawo ǁkhā tsî NDP6 ǁgūbade sī!nâs ǁawosasiba ra mā !khaisa ra ǁgau. Sida ge ra ǁnâu!ā !Hūb di ǁûs, Nandi-Ndaitwahs ǂûn ǁawosasib, !gom ǂoab-tsî-ǀnanu mâsigu !nâ mā!kharus, ǀnûgu!nâhe ǁkhā !hū-omkhâis, sī!nâhe ǁkhā !gôaba ūhâ tsî nēs !nâ-ū !hū-omkhâis tsî !hanaǂgāsa xu a sîǂuihe ǁkhā xūn !gôaba 80%gu ǀkha 2030ǁî ǀoroǀoros tsîna,” tib ge Asazuma ge mî. Koro ǀkharigu hîa nē ǀasa projeks !nâ ǂgaisagu, Erongob, Kuneneb, Omahekeb, Otjozondjupab tsî hardap ge hoatsama ǂguro !nās ase huiba ra māhe.

