Auleria Wakudumo
Victoria Immanuel
Oshikotob ǀKharisi ǀAwemā!nans ge ǂkhawusa omaride raisi-e ǀgoraǂuibas ǀkha ge tsoatsoa, ǁnāpan ge Suid Koreab xa raisiba a ǀkhaehes khao!gâ. ǀAwemā!nans di aiǂnû-aob, Petrus Nehaleb ge mîsa !oan ge 9 203 ǁgarugu (40kg !gomma mâb hoaba ūhâb) raisi-e, ǂGuro Ministeri Beros !nâ-ū ge !khō!oa.
“Sida ge ǀgoraǂuidi ǀkha ge tsoatsoa tsî nēsis kōse !gâise ai!gûgaru.
Sida ge ra ǁawoǁawo ǂgao, mâ ǂkhawusa ǁgâu-aris nē ǀkharib !nâ hâs hoas ga nē huiba a !khō!oa !khaisa,” tib ge ge mî.
Nēsis kōse da ge 4 320 ǁhōga Omuthiyas sâu!khaiba xu !khō!oa hâ tsî ǀgoraǂuide Guinas tsî Oniipas ǁhûi!nâǂharira !nâ dītoa hâ. Nehaleb ra mîsa !oan ge hoa 11 ǁhûi!nâǂharidi Oshikotob di di ǂkhawusa omaride nē raise-e nî !khō!oa. “ǂKhawusa khoen ge ǀnai hâ ǀkhurub huib xoakhâiba xu ra ǂanǂuihe, tsîs ge mâ ǁhûi!nâǂharis hoasa ǁnā !gôagu !oagu ra ǀgoraǂuibahe,” tib ge Nehaleba gere ǁgui!ā. ǀAwemā!nans ge ǀaweǁgui hâ, 46 000 xa a !nāsa omaridi nēpa xu nî domdore !khaisa. ǀHûhâsigu ge ra ǂganhe, daogu di mâsigu a !gâi !khaisa mûǂamsa, autogu supuse ǁîn tawa nî sī ǁkhā !khaisa īǁkhā kais !aroma. Raisi-i di ǁkhāsib ge ǀhaob ai N$61 miljuns ai ra ǀnōhe.
Nē 4 896 tongu di raisi-i hîa Suid-Koreab di !hanaga xu Namibiab !nâ ǀkhaeb ase ge hā-i, ge !âubasensa !oa 300 000 khoena nî ǂûma ǁkhā. ǂHanusi ǁkhaeǁnâs tawab ge ai!â gere ǂoa wekheb !nâ gowaǀîsa gere mā soab aib ge ǂGuro Ministeri, Elijah Ngurareba gere ǀgonǀgon!gao, Namibiab di ǁguiǂgāsens, !hūb a ǂhabaseb ga ǂûn ǁawosasiba nî īǁkhā kais ai hâsa.
Ngurareb ge mîs ge, ǂgaeǂgui ra ǂhanub di ǁgūbas, aitsama ǂûna !hūb !nâ ūhâs ai ǂâisa ǂnûi hâ !khaisa.
!Gau ra raisi-i ge ǂGuro Ministeri berosa xu nau Namibiaǁîn hîa ǂûxūn !nubusiba ūhâna nî ǀgoraǂuibahe.
Nē !ēsa sîsenū tsîb ge ǁîba !hū-omkhâis !harib ai ai!gûgaru projeks Omaheke ǀkharib !nâsa, ǁhao-aona gere mâi-ai!â, haina ǁaras projeks hîa Otjombindes !nâ ǂkhamkhoen xa !khōdanahe hâsa, World Food Programmi di !â!huru-aon ǀkha ǀhûhâse.

