Ramatex ge ǁaerob ǀgaiba ǂûn ǀhaoǀhao!khaib ase nî sîsenūhe

Home Languages Ramatex ge ǁaerob ǀgaiba ǂûn ǀhaoǀhao!khaib ase nî sîsenūhe

ǀAeǁgams

Ramatex ge !goaxa kurib di !Khanna xu !aruǀî ǁaxasin !aroma ǀkhuwiǂuihe ǁkhā tide, aiǁgause !om!khams tsî ǁnaetisase ra kurikorobe ūhâhe Namibiab Music Awards (NAMA) hâra khami ǂhanub nē !khaiba nî sîsenūse ī gaxuse !âuhe hâ proxrammi ǂûna ǀhaoǀhaos dib !aroma amaga. Nē kurib ǂNūǁnâiseb !nâb ge President Hage Geingoba ge ǂanǂan Namibiab ge N$50 miljunsa a ǂnûiǂuisa ǂûn di ǀhaoǀhao!khaiga Namibiab a ǂhabase tsoatsoas ase, ǁnān hîa ǀgaisa ǂhâsib ǂûn dib !nâ hâna ǂûmas di ǂâibasens ǀkha. Geingob ge ǁkhāti ge !haraxū ǁnā ǂgā-amaidi hîa ǂûna khoena mās nî khoen !nâ ǀopesasib tsî nauna xu ǀgui !âuǂnûs di ǀgauba ǁora ti gere mîde. ǀAeǁgams !Ā!khōmais di ǂnûǁkhaeba ra sîsenǂuira mâisab, Fillemon Nangolo Hambudab, ge ǂoago wekhen Mantaxtsēs ai New Eraba ge mîba ǁîn ge a mā-amsa îs Ramatex hîa !nāsa ǁaeba xū-e dī!nâhe tamase mâs ǀguisa ra hîsa ǁaerob ǀgaiba ǂûn ǀhaoǀhao!nâ!khâib ase sîsenūhe. Hambudab ge ge mî Ramatexsa ǂûn ǀhaoǀhao!nâ1khaib ase sîsenūs di ǂganamsens ge ǂHanuba xu a hāsa, ǂhunuma ǂûn ǀhaoǀhao!khaib nî omtoahes kōse. ǁNaetisase ra hâ !nurigu ǁnāti ī khoen hîa xūn ra aoxū-aihe ǀapodi tsî nau khoen ǀapoxawana xu tsēkorobe ra ûin di ûiǀgauga ǀkharaǀkharas ase, tsî !gōsase ǀAeǁgams !nâs, ge nē ǂâiǀgaub ǂûn ǀhaoǀhao!khaiba tsoatsoas disa ge ǁora.

“Sida ge ǀnai sida di !âb omkhâis !ereamsa ûhâba ge mîba in tā !aruǀî Ramatexsa ǀkhuwiǂui,” ǂûn ǀhaoǀhao!khaib nî ǂnuwikhâihetoas kōse, tib ge Hambudaba ge mî. ǀAeǁgams !Ā!khōmais ǀAwemā!nans ge Swapo !Nans di dana beros xōkhā ǁgoe !hūsa nē ǂûn ǀhaoǀhao!khaib nî ǂnuwi-aihese ǂhanuba ge ǀkhae, Nē !khaib nî kuruhetoa tsî sîsenxa kaihes kara, os ge ǀAeǁgams !Ā!khōmaisa ǁkhawa nî ai!gû Ramatexsa ǀkhuwiǂuis ǀkha. Minister, Zephania Kameetab, ǀGâsiba !Khamǂuis tsî ǀHûsiga Kō!gâs !Oabadi dib ge kai gangansa nēti ī !hūsa !khō!oas !aroma ǀAeǁgams !Ā!khōmaisa ge mā.

Ministeri ge mî !khais ge ǁîb nau ǀkhab ai ǂkhî tamasa ǁnāti ī mâisan ǂhanub ra !gâi ǂâibasens ǀkha ǀaweǁgui tsî marina ǂûiǂuiba ǁaesi projekn di ai!gûsa ra !hâumâi tsî noxopa-i xū-i tsîna ī tama hîa !gamn ǀkha. !Nurigu ra ǁgausa !oan ge 42%gu di khoena Namibiab !nâ !gâise ǂûs !nubusiba ūhâ.

!Gâi ǀkhā aib ge Kameetaba ge mî, !Gomenǁgams tsî Helao Nafidis hâra di !ā!khōmaira tsîn !hūde ra nē ǁhawos, ǂûn ǀhaoǀhao!khaiga !hūb a ǂhabase ǂnuwis disa ama kais !aroma nî mā ti a mîǁguisa.