OPUWOS
ǀAe-aon hîa ǀgūǁae ge ǀhui-amhe Ombombo Kliniksa ra sarin ge ǀgaisa !gomsiba ūhâ nē kliniksa saris ǀkha, ǀae!khō-aos ǁnāpa !oabade nî māse hâs Kenyaba xu ra hā tsî Namibiab gowana !hoa tama amaga.
ǁÎs ǀkhats ge Hurigowab !nâ-ū ǀgui ra ǁnâugu. !Nāsa tamas ka io hoaraga !garo!ā khoen ǁnā ǁnamipeb din ge Otjiherero gowab ǀguiba a !hoa ǁkhā tsî Hurigowaba ǁnā ǀae!khō-aos ǀkha a !hoa ǁoa.
Ombombos ge 80 kilometerga Opuwos ǀawas !nâ ǁgoe tsî ǁaupexa 1 000 ǁanǂgāsabena ūhâ.
New Erab ra ǁnâu!āsa !oab ge nēpa ǁaupexa koro klinikde ǀkharib a ǂhabase ra !khōǂgā, !auga!hūsi ǀae!khō-aon a !gae!nâsase. ǂUrusib ministris ǂgaegui-aon ge nēs xa tsâǀkhāhe tama khamitsâ mâsiba ra ǁgau, nau ǀkhāb ain !garo!ā ǁanǂgāsabena ǂhanu tama ǀae!khōden a !khō!oa ǁkhās di !aob tsî ǂâiǂhansens !nâ hâ hîa.
ǂHanub ge īǁkhāsib ǀae!khō!oabade hōs diba ǁanǂgāsaben !aroma ge hā-ū, xawen ge nē ǁanǂgāsabena ra ǂâiǂhansen mâ !nôa ǀae!khōden ra māhesa ǁîn nî ǁnâugu ǀgaub ra ī ǁoa amaga.
ǁAnǂgāsaben ministrisa ra ǂgans ge îs ga !hūǁî gowaga a !hoa ǁkhā ǀae!khō-aona a sîba nisa tamas ka io ǁkhāǁkhāǂuisa ǂnûi!khuni-aona, ǁnā ǀae!khō-aon hîa gowaga !hoa taman ra sîsen klinikdi tawa hui-aose a hâsa.
Nē kliniks tawan ge ǀae-aon tsî ǀae!khō-aos hâna sorosi gowab tsî ǀkhunu gowab !nâ-ū ra !hoaǂharugu tsî !nāsase ra ǁgau tsûb mâpa hâsa, ǁnās xa !nāsasen ge a gowaǂuisen ǁoa ǁnâugus a ǀkhai tsîn harase tsâsiga a khoraǂui ǁoa amaga.
“ǀGam ǁkhâkha !kharu hâse-i ge ǀgôa-e nē kliniks tawa ge ǀkhī-ūhe, ǁkhuri hâ ǂais mâsib ǀkha.
Nē ǀgôa-i ge ǀnai-i ge tsû hâ i āsa ǀnūb ai ǁkhāti ge ūhâ i. Gowab di !gomsib xa ge !aromaheses ge nē ǀae!khō-aosa ǁnā ǀoro ǀhapisa ge ǀae!khō tsî ǀgôa-e ǀasa ǀaeb ǀkha hui tama ge i,” ti-i ge mâisa-e ge mî.
ǀNî !gomsin hîan !garo!ā ǀae-aon New Erab gere dî!nâna gere mîn ge, aiǁgauses ge ambulansa nēpa a ǀkhai tsîn ge ǁkhāti mîǁguisa sîsen ǁaeb khao!gâ ǂōǂōsib !oabade māhe tama hâ.
Nē kliniks ge ǀgam sîsenaon !aroma soana ūhâ, xawes ge nēsis kōse ǀgui ǀae!khō-aos ǀguisa hâ.
ǁAnǂgāsaben ge kaise ra gangan nē kliniks ǀgūsen ge hā-ūbahes !aroma tsî ǂhanuba koasa ra mā, xawe ra ǂgan in ǁnâu!āgu-un nî ǀae!khō-ao-e sîsbahe ǂhau !oabade !khō!oa tsî ǂhanuse ǁnâuǂharugus !aroma.