!Nubusib ǁgau!nâ-aon dib ge ǁgau!nâs ministrisa ra !hâumâi

Home Languages !Nubusib ǁgau!nâ-aon dib ge ǁgau!nâs ministrisa ra !hâumâi

ǀAeǁgams

ǀGapi !gôab ǀkhai!nâ sîsen soadi hîas Ministeris ǁGau!nâs, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetigu disa ra tsâkhā tsî nēsi 5 131 !gôab ai mâs, ge ǁgariǁgarisa ǁgoaǂuis ase hâ. Ministris ǁîs ǀkhāba xu dīhō tama hâ ǁgau!nâ-aona !garo!ā ǀkharigu ǁga ǂgaesa, ǁgau!nâ-aon !nubusib kaise a ǀgapi tsî ǁkhōǁkhōsa !harosa sī!nâ hâse.

Nē !nubusib ǁkhāǁkhāǂuisa ǁgau!nâ-aon dib !hūba ra tsâǀkhāba oe-am tsî ǁgau!nâsan ǁkhāǁkhāsenaona nî !khō!oasa ǁawoǁawos ases ge ministrisa ǀnîhâ ǀgau-e ūhâ tama hâ xawe ǁkhā­ǁkhāǂuisa tama ǁgau!nâ-aon tsî sîsenǀû hâ ǁgau!nâ-aona sîsenūsa nē mâsiba ǀariǂuis ase. ǁGau!nâs, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetigu di Ministers Katrina Hanse-Himarawas ge ǂguro gowaǀîs ǁGau!nâs disas gere gowaǀî ǁaeb ai ge mî, nē ministris ra ǂan!gâ !khaisa ǁîs hoa ministridi xa !nāsa !hūb maiǂnûiǂuisa xu ra !khō!oa xawes noxopa hāǀaro ra marisa ǂhâba hâsa ǁgau!nâs soade !hū!nāsi tsî !auga!hūsise ǂhôamāǂui!khaigu !nâ-ū ǀorodomma ǀgam !nāra ǂanǂans !aroma.

Ministers ge ra mî, ǁîn nēsisa 6 638 ǀkhai!nâ soadi kha ǂnôasa ­îde xu di 5 131 soade ­gau!nâ-aona ra ôase tsî nau ra !gau 1507de ministries nau soade ra dīǀoase. !Gôakhâidi hîa hâdi ge ra ­ǁgau ǁaupexa 60%s 4 500 ǁgau!nâ-aon dis Junior ǂAm!harib air a ǁgau!nâsa. ǁîs noxopa gere mîs ge !nāsa ǀammi nē ǂnuiǂuis dib tsēsa xu tsēs ǁga nî ddīhe xūn ai ra ǂoa tsî ǁnās ǀkha nau kai projekna tsâǀkhāhe tama ra īsa.

Ministers ge ge mî ǁîs sîsenaon di !gôab kurigu ra īse ge ǀarosensa, 33 428 ain ge 2012/13 kurib ai mâ isa xun ge 2013/14 kurib ai 35 815 ai ge mā. ǁGau!nâ-aon !gôab 32 271 ai mâba xun ge 22 862na a !gaeǂgāsa tsî 4 456na !gaeǂgāsa tama hâ. Nē mâsiba oresa hōbas ases ge ministersa a ǁaxa nau !âǀhuru-aon ǀkha ǁgamǁaresa, aiǁgause Namibiab ǁKhā­ǁkhāsendi ǂNûiǂgāsa (NQA) ǂan!gâde mās, Ministris ǂGanaga!hūb disa sîsens permitdi !aroma tsî Ministris Sîsengu tsî Sîsenga ǂNuwis disa !auga!hūgu ǁgau!nâ-aona hares !aroma. ǀNî hâ ǁgoaǂuidi ge !nubusib marin dib kō!gâsa ǁkhāǁkhā!khōǂgāb senior ǂam!harib diba ǀoasase sîsentsoatsoa kais, !nubusib ǁkhāǁkhā!nā-omdi dib, hosteldi, ǁgau!nâ-aon hâ!khain !nubusib !gōsase !garo!ā ǀkharigu !nâ tsî ǁgau!nâ-aona hoa skolgu ǁga sîsǂuis hâna.

ǂNû!gaus, ǁkhawa ǁkhā xratsa ǂgâs, skola xu ǁaeb ai!â ǂoas tsî ǀgôan tanisenǀgaub skoli !nâb hân ge ǀgaisa ǁgoaǂuin ase ī.