ǂKhoadiǁhôas ge ǂnaosa ra ǂnûi !narisarimas !nâ

Home Languages ǂKhoadiǁhôas ge ǂnaosa ra ǂnûi !narisarimas !nâ

ǀAEǁGAMS – ǂKhoadiǁhôas, Kunene ǀKharib !nâ ǁgoes ge hoadi xa a ǂoaǂamsa tsî ai!gûsa ra ǁgau tsî marisise aitsama ra kō!gâsen !aub!ûi!gâ!nans Namibiab !nâ. Nē !aub!ûi!gâ!nans ǂoaǂamsas ase ra !gawaǀîbahes ge, ǁîs di tsēsa xu tsēs ǁga hâ ǂhâsigas aitsama ra mâba, ǁîs di autona ūhâ !kharaga !aromadi !aroma ra sîsenūhena tsîs nēs xōǀkhā ǀhûhâsib xa a ǀhonkhoe-aihe !gûkhoe-hâ!khaib tsî ǂnaumâi tsîts ǁaeroba a hâ-ai ǁkhā !khaib tsîna ūhâ amaga.

New Erab ǂhôare-ao-i ǀkhas ge ūhâ i dî!nâǁgamǁare-i !nâs ge nē !aub!ûi!gâ!nans di danas, Hilga Lisa ǀGawisesa gere ǁgui!gā, mâtin ge ǁ­îna nē ǂoaǂamsa !harosa a sī!nâsa nau !aub!ûi!gâ!nandi Namibiab !nâ hâdi auba ra ǂgae hîa. Nau !aub!ûi!gâ!nandi ge ǀgaisa ǁgoaǂuis marisi !harib ai aitsama mâbasens disa ūhâ tsî ǀhûhâsiga !aub ǁuiba xu a domdore kai ǁoa.

“Ama i ge sida dis ge hoadi xa a kaise ǂoaǂamsase ra ai!gû tsî !gâise a !ûi!gâsa !aub!ûi!gâ!nan, nē !aub!ûi!gâ!nans di ǂgaeǂguis ge hoaǁae !aub!ûi!gâ!nans di !hūǂhanuba !gôa!gâ tsî ra ǁgūtsâ Ministris ǂNamipeb tsî !Narisarimas dis tsî ǂkhâ!nâ ra Aitsama Mâbasen hâ ǂNûiǂgādi tawa ǀawemā-ôa tsî māhen ra ǀawemāde !gâ tsî saosa. ǂGaeǂguis tsî sîsenaon ge ǁ­în di !kharaga !ereamsende !hūǂhanub, !Aub!ûi!gâ!nans ǀAwemā!nans ǀaweǁguib tsî xoaǁguigu hîa ǀhûhâsib ǁanin xa xoahe tsî ge !khō!gâhen ra mîsa !oa sîsenga dīǀoaǀoasa ra ǁgūba,” tis ge ǀGawisesa gere ǁgui!ā. ǁÎs ge !aruǀî gere ǁgui!ā, ǀnûgus !aroma ra dīhe !audi, !gûkhoe-hâ!khaib ai ra dīhe ǀkharaǀkharadi, ǂnoa tsî ǁamaxus !aroma ra dīhe !audi, ûitsama ǀgurun ǁamaxudi, ǁgan-i aitsama ǂûs !aroma tsî nau hâ ǁaxasin ǀhûhâsib !gâi!gâb kōse ra dīhen ge ­ǁîn hîa dana hōǂgās nē !aub!ûi!gâ!nans di ǀomkhâis din ase a !gawaǀîhe ǁkhā. ǂKhoadiǁhôas !aub!ûi!gâ!nans ge 1997ǁî kuri ge ǂnuwihe, Ministris ǂNamipeb tsî !Narisarimas dis ge ǂhanusise a mā-am !aub!ûi!gâdi !huisa tsîs ge a xoamâhe 1998ǁî kurib !nâse.

ǀNî !gâi!gân hîas ge ǂKhoadiǁhôasa a sī!nân ge ǁnâugu xoaǁguib ǁkhā­ǁkhāǂuisa !au-aob ǀkhas ge tsoatsoas 2000ǁî kurib !nâ a xoa!gaob tsî Kaiǀuis !Gûkhoehâ!khaib di kuruhes, European Unions di N$4, 5 miljun marisi ǂkhâ!nâs ǀkhas hâra. Kaiǀuis !Gûkhoehâ!khaib ge dao-amdi âsa 2005ǁî kurib !nâ ǂharugub !aroma ge ǀhui-am. ǀHûhâsiba omkhâis !harib ais ge ǂKhoadiǁhôasa projekna ūhâ, ǂgaiǀons ai ǂkhamkhoena omkhâis, tarade omkhâis tsî ǂgari-aona huikhâi!nâs ai a !gao!gaosana.

Nēs xōǀkhān ge skairan tsî ǂkhawusa ǀhûhâsib ǁanina sō-e ra mā. ǂHē-aoǂgās tsî ǂai!gaiǀhuruna ǂkhâ!nâ tsîn ge ǁkhāti ǂgaesa ūhâ marisihuiban ra ǁkhā­ǁkhāsenaon hîa ǂnamipeb tsî !aub!ûi!gâs !nâ ra ǁkhāǁkhāǂuisen ǂgao Politekniks Namibiab dis tawana marise ǂkhâ!nâ ūsa.

!Nāsa !âb ǁîn sîsenaon dib ge !aub!ûi!gâ!nans ǂnamipeba xu hâ. ǂGui ǀaweǁguigu ge noxopa !goaxa ǂKhoadiǁhôasa xu ǁîs di !gâi!gâga audi ǀkha ǀgoragus tsî omkhâis !aroma.

Ministris ge ǀhaob ai 81 !aub!ûi!gâ!nande nî ūhâ ǀgamra hîas go ǀgūǁae a !khō!gâra kom ga ǀaroseno.

Xoa-aos: Albertina Nakales