Ai!âkam ǁau!khō-aogu ge mātare-oasa ra ǂhâba 

Ai!âkam ǁau!khō-aogu ge mātare-oasa ra ǂhâba 

Kaviveterue Virere

Nîkhamikō !gôab di ai!âkam ǁau!khō-aogu ge ǂoa ge wekheb Denstaxtsēs ai ǂhanub ai huiba gere ǂgan, koro ǁkhâgu di maris hîa mâǂoa hâsa mātare-oahes !aroma. 

Nē ǁau!khō-aogu ge Namsov ǁAu!khōs ǂNûiǂgās tsî Heinastes tsî i. ǂAunagu ge ra mî, nē ǂnûiǂgās xa gu ge Hôasoreb 2022ǁî kurib dis ai a sîsenǀû kaihes, ‘Fishrot’ khao!gâ gu marisi aib ai kai !gomma ge tsâsa. Nē khoegu ra mîs ge, ǁnā aeb ai ge dīhe ǁnâugudi !oagu gu ge mātareǂuihe tama a īsa. 

Joseph ǁGaroeb, hoa!nâ-aixa-sekretareb Mining, Metal, Maritime and Construction Workers Union (MMMCWU) dib ge ǂhanuba ǁîb di mîmâisab ge dīǀoaǀoa tama is ai ra ǀau. “Sîsenaogu ge !nona ǁkhâga nēsi !âu hâ, 18 !Khaitsâb 2025 dis ai gu ge ǁawosasiba a māhe, nē ǁkhōb nî oresa hōbahe tisa xu,” tib ge ge mî. ǁAu!khō-aogu ge ra mî, nē !khamsa gu ǀû tide !khaisa, ǂgaoǀkhādi âgu ai i dīǀoaǀoahe tama hâ hîa. 

ǂOa ge wekheb ais ge ǂûsa ge ūhe hâ i, ǂhanub ge ǂnûiǂgā proxrammi, Covid-19 xa ge !aromahe sîsenosigu tsî ǂnûiǂgāde daode ǂganams xa ge tsâkhāhe sîsenaona huiba mās diba kō!gâs ase. Nē proxrammi ge sîsenga ge ǂoa!nâ ǁau!khō-aon, gōsase Namsovs din ai âisa gere ǂnûi hîa ge 2015ǁî kurib ai mā-amsa tama ǀnopaǁnâdi !nâ !â tsî nēs xa ra !aromahese sîsenga a ǂoa!nâna. 

ǂHanub Xoaǁguib (Gazette) 74ǁîb, 24 ǂKhoesaob 2020 dib !oagu i ge ǀnîkhamikō ǂnûiǂgāde ge ǁhûiǂuihe tsî ǁnâugub !nâ ge ǂgâ, nē sîsenosib xa ge tsâǀkhāhe ǁau!khō-aoga ǁkhawa nî sîsenmāse.s. 

ǂNûi ǂgās ǂ Hûhâsib Xoaǁguiga Ôa!nâs (IPPR) dis, ra mîsa !oas ge ǁkhawa kōǀîs mâsi-I disa ǂhanugu ai nî !gao!gaosa tsî ǂharugu ǀgau-i ai nî !gao!gaosa. 

Ai!âs IPPRsa ra mîs ge, ǂhaitsise xūna dīs ge a ǁnākhaohe ǁoa. Mâtikō !gôab !nân xūn tsî khoena hâs xoakhâigu ge a ǂhâǂhâsa, !gâi oresa hā-ūs ase. 

Photo: Heather Erdmann