Auleria Wakudumo
ǀGaisa dâu!khūdi ǀawas ǀkharigu !nâ hâdi ge ge !aroma 87 skolgu nî ǂganamhe !khaisa, ǁgau!nâs 30 000 xa a !nāsa skolǀgôan disa !hâumâis ǀkha. Ohangwenab, Omusatib tsî Oshanab hâgu !nâ di ge !nani ǁkhāǁkhā!nā-omde ǀhaob ai ge ǂkhôahe.
Ohangwena ǀkharib !nâs ge ǁgau!nâsa ǀgaisase ge tsâǀkhāhe, ǁnāpa gu 302 skolga a tsâǀkhāsa tsî !nani skolga Xrat 0-3 ǀgôan !aroma ǁkhāǁkhāsa aibe a ǀûse. Ohangwena ǀKharisi ǀAwemā!nans di aiǂnû-aob, Erickson Ndawanifwab ge ge mî, ǀgaisase noxopa ra !khoe ǁgamgu ge ǁnā ǀkharib !nâ 7 221 skolǀgôan di ǁkhāǁkhāsensa a !hâumâisa.
“Nēsis kōseb ge Udjombala Sekondere Skoli hîa Ohangwena !âb dib ǀguiba skolǀgôana skoli tawa hâ kai hâ, Nausab ǀkhariba hāǀaro rase koro skolgu ǀgôana noxopa skolgu tawa !goaxa tsēdi !nâ nî hâ kais di !âubasensa ūhâ,” tib ge ǁîba ge mî.
ǀNî skolgu ge Ohangwena ǀkharib !nâ skoli di tsoatsoas ǁaega ge dawa tsî 09h00 tsî 09h40 ai ra tsoatsoa. ǁKhātib ge Udjombala Sekondere skola ǀnî skolga !khōǂgā hâse, Satertaxtsēdi ais tsîna ge skol!gûtsoatsoa, dâu!khūdi xa ra !aromahese ge ǂoa!nâhe skoltsēde sîsenǂgās ase.
Omusatib ǀKharisi ǀAwemā!nans di aiǂnû-aob, Andreas Shintamab ge ge mî, ǁnāpan 26 010 skolǀgôana nē dâu!khūdi mâsib xa ge tsâǀkhāhesa.
“Nēsis kōse gu ge 60 skolga !gâi tamase tsâkhāsa, 47 skolgu ǂganamsa tsî !nona junior ǂam !harib ǁkhāǁkhā!âde tsînase,” tib ge ge mî.
!Nani ǁkhāǁkhā!nā-omdi ge ge ǂkhôahe, !nonade Onaanda !Amǁaresa Skoli tawa tsî nau !nonade Uutsima !Amǁaresa Skoli tawa. Andreas Uutonib, aiǂnû-aob, Oshana ǀKharisi ǀAwemā!nans dib ge ge mî, ǁîn ǀkharib !nâ gu 24 skolga ge ǂkhôahe, 15 skolga ǂganamhe tsî khoese skolga junior ǂam !harib ǁkhāǁkhā!âde aibe a ǀûsa, ǀgôaron di !norasasib !aroma. Uutonib ra mîsa !oagu ge tsâǀkhāsa skolga !nāsase sao ra ǁhûi!nâǂharidi !nâ ǁgoe:
Uuvudhiyas, Ompundjas, Ongwedivas, Ondangwas Kai!ā tsî !Garo!ā !âga. Ministers, ǁGau!nâs, ǀAsaǀasas, ǂKhamkhoesib, ǂGamǂgamsenǀhurun, ǂNuwiǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetin dis, Sanet Steenkamps ge ge mî, ministeris ǂansa tani hâ !khaisa, skolgu di ǂganamhes dâu!khūdi mâsigu xa ra !aromahe ra ai!gûs xa. Steenkamps ra mîsa !oas ge ministerisa sîsenaona ge ǁguiǂam, hîa direktern ǀkha sîsenǁare tsî mû!hara tsî ǁgoaǂguide dana berosa nî ǂanǂanse.