ǂNūǂgoaes
ǁNāpan ge ǁaupexa disi ǁgau!nâ-aon hîa a ǁkhāǁkhāǂuisa tsî Khoekhoegowaba ǁkhāǁkhāsa a ǁkhāna ǁKaras ǀKharib !nâ hâ. Nēs ge ǂnûǁkhaeba ra ǁgau!nâs direkters tsî ǁkhāti a !nakaǂnôa direkters, Ûits hâs kōse ǁkhāǁkhāsens departments !nâs, Jaqueline Rukambas xa New Erab ǀkhas ge ūhâ i dî!nâǁgamǁare-i !nâ ge ǂhaitsi kaihe. Nausas ǂhanusise ǂan!gâsa !nuriga ge mā!kharu ǁoa i ǁnā ǁaeb ai, xawes ge Rukambasa ge mî, ǁnāpab ǁgariǁgarisa ǂhâsiba hâsa ǁkhāǁkhāǂuisa ǁgau!nâ-aon Khoekhoegowaba nî !hūb a ǂhabase tsî !gōsase ǀkharib !nâ ǁkhāǁkhāna hōsa. ǁGau!nâ-aon Khoekhoegowab !nâ ǁkhāǁkhā!âb ase ra ǁkhāǁkhāǂuisenn di !gôab ge !aorosase ra khoa-ao, ǁaupexan ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu tawa Khoekhoegowab !nâ ra ǁkhāǁkhāǂuisen studentna ǀkhai ase a !gawaǀîhe ǁkhāse.
Rukambas gere mîsa !oab ge ǀgui !gomsib nēsa ra !aromaba, ǀkharib khoen !gâi!gâibasensa Khoekhoegowaba ǁkhāǁkhā!âse ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu tawa ūs !nâ ūhâ tamasa, ǁîs mûǂgāba !oan ǀnîna !hūǁî gowa-i ǀkha !gaeǁarehe ǂgao tamase.
“ǁNāpan ge ǁaupexa 10 ǁkhāǁkhāǂuisa ǁgau!nâ-aon ǀguina hâ. Naun ge gowaba ra ǁkhāǁkhā !hoa bi ǁkhān a !khais !aroma ǀgui,” tis ge gere ǀgonǀgon!gao. ǁNāpa gu ge 40 skolga nēsi ǁKaras ǀKharib !nâ hâ. Rukambas ge marisihuib ǂkhâ!nâsa mās ǁaxasib tawa gere !hoa, !nona studentn hîa Universitaits Namibiab dis di !Khawagas ǁkhāǁkhāsen!khaib tawa nē kurib !nâ ǁkhāǁkhāsens, Khoekhoegowaba ǁkhāǁkhā!âb ase ūhâsena gere māse. ǁÎs ge ge mî nē marisihuib hîa !nona ǀgôan Khoekhoegowab !nâ ǀgapi !gôaga ge hōna ra māheb, ǂgaoǂgao!nâs ase īsa studentna ǂgaesa in ǂaunase ǁîn di ǁgûsigowaba ǁkhāǁkhā!âb ase ǀgapi !harodi ai ū.
Rukambas ge ǁkhāti ǀhûhâsiba gere ǂgan in ǁîn di gowab ai ǂnīsa, tsî tā tao tsî mâ-oa ǁîba ǁîn di ǀgapi ǁkhāǁkhāsens di !âse nî ūse isa. Nēsis kōsen ge 14 studentn ǀguina Khoekhoegowaba ǁkhāǁkhāsen!âb ase ūhâ Universitaits Namibiab dis di !Khawagas ǁkhāǁkhāsen!khaib tawa. Nē studentnas ge mâ-i hoa-e N$2500.00 marisa gere mā soab ais ge Rukambasa ǁîna gere ǂgan in nē marisa ga-aise sîsenū. “Nē marisa toxopa ǂhâbasa ǀnōb ai ǁguiri re îs nētsē da ra ǂgā !khomsa ǀomkhâi tsî sats tsîna ǀguitsē ǁguiri-ao kai,” tis ge gere ǂgan.
!Gomsib hîan ǂkhamkhoena ǁîn ǁgûsigowaba universitaits tawa ūba ǂgao tamab ge nētsēs di tama hâ. 2014ǁî kurib !nâb ge New Era ǂhôaǂkhaniba ge !nuri hâ i nē ǀkharib di ǁgûn ra mâ!oasa ôasan ǁgûsigowab !nâ nî ǁkhāǁkhāhesa, ôa!nâdi nau ǀkhāb ai ra ǁgau, ǀgôan hîa ǁgûsigowab !nâ-ū ra ǁkhāǁkhāhen ǀgapi !gôaga ǁîn di ǁkhāǁkhāsens !nâ ra sī!nâ hîa. ǁNāpa gere !nurihes ge ǁgûn ôasana Afrikaans gowab !nâ-ū ǁkhāǁkhāhesa gere ǂkhâ!nâsa.
