!Hao!nāsi ǂGaeǂgui-aon ge a dana !âǀhuru-ao omkhâisens !nâ

Home Languages !Hao!nāsi ǂGaeǂgui-aon ge a dana !âǀhuru-ao omkhâisens !nâ

John Muyambab

Rundus-!Hūb di ǁÛb ge ǀgaisase gere ǀgomǀgom!gao mâtikōseb Namibiab ǂhanuba ǀoasa sîsenǁareba !hao!nāsi ǂgaeǂguide xu ǂhâba hâsa !hūb di omkhâis mîǁ­guigu di sîsenxasigu !nâ. ǀGui ǀgaub hâ a ǂgui!nâgu ǀgaugu dib hîa di !hao!nāsi ǂgaeǂguide !hūb di sâuǁkhāsib omkhâisens !nâ a ǁguiri!nâ ǁkhāb ge, !amkuse !ûi!gâsa tsî ǁawosase a sîsenxa mariǁguiris ǂgaede ǁîdi ǀhûhâsiga omkhâis !aroma ǂnuwisa, tib ge !hūb di ǁûba gere aoǁgui. Geingob ge nē aoǁguiba ge dī, ǁnāpab ge ǂhanusise 20ǁî kurikorobe ra hâ ǂnûs ǀAwemā!nans !Hao!nāsi ǂGaeǂguidi disa Rundus !nâ Wunstaxtsēs ai gere ǀhui-am soab ai. ǁNā ǂnûs ge ǂoago wekheb Mantaxtsēs ai tsoatsoa tsî Fraitaxtsēs ai ge !gûǀam. “Sada ge 27 kurigu !norasasib digu khao!gâ, nēsi ǀgamǁî !haros !norasasib !khams dis !nâ ǂganaga mâ, nēb ge !hūb di omkhâis di !âba. Kaise da sada !hūb sâuǁkhāsiba omkhâi ǂgao hâs ǁkhās khamib ge ǂhanuba ǀoasa ǁguiǂgāsens tsî sîsenǁareba sadu !hao!nāsi ǂgaeǂguide xu ǂhâba hâ î du ǂhanub ra omkhâisens ǂnamipe ū mîǁguiga !khōdana tsî sîsenxa kai nēs !nâ ǀgui da sada ǁanǂgāsaben ûiǀgauga a ǀkharaǀkhra ǁkhā xui-ao,” tib ge Geingoba gere ǂgaoǂgao!nâ. “Nēs ge ra ǂâibasen sada !hao!nāsi ǂgaeǂguigi kai !âsa ra ǀhurusa, ǀhûhâsiga hōhō!nâ tsî omkhâisensa ǀaweǁguiga ǀhûhâsiga ǁga ǂoa-ūs !nâ. Omkhâisens ǂnamipe hâ ǀaweǁguigu ge aiǁgause !hū!nāsi omkhâisens ǀaweǁguigu (NDP’s) tsî Harambee ǀOmkhâisens ǀAweǁguib hâga. ǁNā-amaga ta ge tita sadu !hao!nāsi ǂgaeǂgui-aodo ra ǁgoaǂui nē ǂhâǂhâsa omkhâisens !âga du nî aimâi tsî sîsenǂam !khaisa.”

Presidenti ge !aruǀî nē ǂnûs ǁhao-aona ge mîba, ǁnāti ī ǀhûhâsiba omkhâis ǂgaes hîa marisa nî ǁguiri!nâhes nî hoaraga !hao!nāsi ǂgaeǂguidi xa ūhâhesa tsî ǁnās !nâ-ū !hūb di sâuǁkhāsib tsîna ǀgaiǀgaisa, ǁîn !nāsase nē ǂgaesa xu ǀhûhâsiga nî omkhâi amaga. !Kharaga mariǀhaoǀhaos ǁaxasiga ūhâ, aiǁgause !kharaga xūna ǁgauǂuis ǁaxasin tsî !hao!nāsi ǁâudīgu ǁaxasin khami.