Hui!nâdi !norasase ǀnanub !nâ !naris !aroma

Home Languages Hui!nâdi !norasase ǀnanub !nâ !naris !aroma

Xoa-aob: Felix Tjozongorob

ǀAEǁGAMS – ǀApiǁaeb ge kai tsûadanab ase auto ǀhonkhoen tsî !nari-aona ība !nāsa tsūke!gân ǁnā ǁaeb !nâ ra hâ amaga.
Nausan ǀnî tsūke!gâna supu ǀgause ra hâ xawes ge nēsa noxopa ǁkhamasa mâsib !nâ !nari-aon hîa hoaǁae daob ǁgaraga ra ǁnâuǀnamna ra ība, nau !nari-ao-i hîa ǁgauo!nâse daoba ra sîsenū-i ǁkhō­ǁkhōsasib !nâ nauna ra hâ kai xui-ao.

Autos â-i tsîn ge ǀnîsi brikde sîsen tama hâ tamas ka ios ge ǂâis â-e selfonni xa ra ǂgaeǁnâhe tsî ǁkhaehe ǁkhā ga hâ tsūke!gâba a !aroma ǁkhā. Kaises ǁîsa ǂgurose ra mâǂoa !khais ge mā-amsa !nari!garisibats nî ūhâ tsî ǁkhāti !nūsib sats tsî sa ais ai hâ !nari-ao-i dib tsîna kō!gâsa.
!Nāsa !gôab di tsūke!gân daob ai ra hân ge ǀnū!gû-aona ra tsâǀkhā, !gōsase skolǀgôana.

ǁÎn ge ǁaupexa tsēkorobe ra ǂgâuhe skolgu ǁga īs tsî skolgu khao!gâ ǀhomaxa daoga !gâus ǁaegu !nâ. ǀNî tsūke!gân nēn ge a ǁkhaehe ǁkhā, hoa khoen ǁgûn, ǁgau!nâ-aon tsî !nari-aon tsîn hoan ga ǀguipa mâ tsî dīhe nî ǀgaub ai xūna a dī o.

Sao rasen ge !naka hui!nâna a māsa ǀnanub ǁaeb !nâts daob aib ai nî sîsenūna:
Aiǂhomi sa autosa ǀâb !nâ !naris !aroma
Mûǁoats nîs karao, o ǂgaeǁnâ daoba xu. Tātsē mûǁoats karao, o !narisa xu ǁgôa.

!Am sa autos !nâde. !Gâisets nî mû tama i tsî aisa xu !goaxa autode nî !am mû!nâ tama is karao, o kai !nâde !am.
!Norasa !nūsiba ūǀgara hoaǁae.

Hoaǁaets nî mûhese ǀawe. !Am sa !nâde îts nau !goaxa auton xa sa hâs daob aisa ǂan!gâbahe.
!Ûisen oliba daob ai

!Garise !narisa !ûisen. Autos ge gaxuse ra ū ǂgaemâisa tsîts gen au autos !nâ ǀgaisasets ra brik tits ǂâi hâ hîa a !khoeǂgâ ǁkhā.
ǂGaeǁnâ tsî mâ daob !auga mâsib ga !aruǀîts !norasase nî !nari !khaisa nî mā-am tama īs karao.

Tā autona !gaos a o !gaosa ǁnaeti kaisen..
Tā mā-amsa tama !khaigu ai !gao autona.

Hoaǁae skoli patrolide ǁnâuǀnam tsî ǂauǂau skolgu !gâu-amdi tawa
Tā nēti skoli patrolidi tawa a ǁaxa skolǀgôan di ǂâidee ǂgaeǁnâ, aiǁgause ǁîn ai !aus tamas ka io autosa !au kais ǀkha