OSHAKATIS – !Hūb di ǁÛs, Netumbo Nandi-Ndaitwahs ge ǂHanub, ǁgûn tsî studentn tsîn nî ū mîǁguib ǁgau!nâs ǂnamipe nî hâ sîsenǁareb tsî ǀkharaǀkharasigu diba ge ǂanǂan. ǁÎ-i hîa nē ǀkharaǀkharasin ǁaegu ra mâǂoa-i ge, 100%seb ǂhanuba ǀgapi ǁkhāǁkhāsens !aroma ǁkhāǁkhāsen ǂgao ra studentna nî mātarebasa 2026ǁî kurib di tsoatsoasa xu.
Nandi-Ndaitwahs ge nē ǂanǂansa !Hūb ǁaes Gowaǀîs (Sona) hîas ge ǀAeǁgams !nâ ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai ūhâ is tawa ge dī. “ǁAes ase da ge !gao!gâxa !ereamsa tani hâ Namibiab ǀGôana ǁgau!nâsa mās disa,” tis ge !Hūb di danasa ge mî. !Hūb di ǁÛs noxopa ge a mî !khais ge marina ǂhâbasa-i apa sâus di !nāmab !nakas nî Namibiab Studentnn Marihuib ǂKhâ!nâs ǂGaesa (NSFAF) ǀgurimâses ge !kharu ge kurigu !nâ gere sîsensa xu ǁkhawa nē kurib, 2025 ǂNūǁnâiseba xu Ministeris ǁGau!nâs, ǀAsa ǀgauga ǂâxa-ūs, ǂKhamkhoesib, ǂGamǂgamsenǀhurun, ǂNuwǁkhāsib tsî !Hao!nāsi ǁNaetigu dis tawa nî !â-oasa.
ǁÎs ge mîs ge, Hoana !Khōǂgā hâ ǁgau!nâs Xoaǁguib !nâ-ūb Namibiab ǂhanuba mario!nâ ǁgau!nâsa, ǂam skolgu tsî sekondere skolgu ǀgôana hoa ǂhanub skolgu !nâ ra māsa.
“Nausas ǀasa Namibiab !nâ ǀgaisase ǀnai ǂhanub xa marisise ra mâ!gâhe, soab ai ta ge a aiǂhanubahe ǂanǂansa, !goaxa kurib di ǀgapi ǁkhākhāsens ǀasa kurib di tsoatsoas ais ǀgapi ǁkhāǁkhāsensa ǂhanub xa 100% nî mātarebahe !khaisa,” tis ge ge mî. Nēs ge ra ǂâibasen, studentnn ǀguis khami i rexistarasis tsî ǁkhāǁkhāsens !aroma mari-e mātare tide !khaisa. ǂHanub nî hoa ǂhanub xa marisise ra mâ!gâhe ǀgapi ǁkhāǁkhāsen!khaigu, texnise tsî !omn ǀkha xūna dīs ǁkhāǁkhākhâidi !aroma ǁîna mātareba !khaisa. Nandi-Ndaitwahs ge a !gāsa kai !khais ge, ǁgûn tsî ǀaokhoena xu ra ǂgaoǀkhāhe !khais ge hâ!khain tsî nau ǂhâsigu studentnn digan nî mâǀoa !khaisa. “Sadu āde da ge ge ǁnâu, Mātares ge ǂOa go” tis ge ge mî.
Nēs ge !ēs hîa hoa ǂkhamkhoena !oa ra ǂoasa tsîn ǁîn ǀkhāba hā-ū tsî ǁîn !hūb tsî ǁîn ǀaokhoena ǀomkhâis !aroma nî sîsenūsa. -Nampa