[t4b-ticker]

!Nae!khais Namibiab student-i dis !auga!hūba xu

Home Languages !Nae!khais Namibiab student-i dis !auga!hūba xu

ǀKhara !hūba !oa ǂoas ge tita kai ǀkharaǀkharasib ase ge ība i. Nēs ai!â ta ge tita hoara dītsâ hâ-i !naridi ge nē !āsa xu nau !ās kōse ǀgui !hūb !nâ !narisa, skoli mâiǂuidi tamas ka io skoli ǀkha hâ !nariǂoadi ǀkha.

Xawe ge hā !khais ge ǁgarugu âtaga ū tsî ta ǀkhara !hūb !nâ sī ge ǀamsa, ǀasa !hūb tsî ǁîs kaise ge ǀkharaba te is ge nē !hūb kaise a ǀkharasa tita !naesa xu nētsēs kōse ge ǂan tsî ǁnaeti hâ i ûiba xu. Kaise ge !aorosaba te i tsî xawe nau ǀkhāb ai ǁkhoaxaba te i. Tita ge nausa ǀnai ǁgâu-arisa xu gere ǂoa ǂgao tsîs ge nēsa ǁnāti ī !ēs ǀguisa ge mā te.ǁKhāǁkhāsens !ēs ge ǁaeb ai ǀgui ge hā.

Nausa ta ge tita gere ǁkhāǁkhāsen ǂgao !âb !nâ soa-e hō tama a ī, xawe ta ge ǀgamǁî !ēs !aroma ge gangan. Tita ge dâb, ǀgaisa mûǂuigu, sîsenǂgaoxasib xa ge ǀoa hâ i nē ǀasa ûib tiba tsoatsoasa. Tita ge a ǂhomisa, tita aitsama ra mîbasen. ǂGuro tsēdi ge !gâi ge i, hoa xūn ge !gâise ti ûib !nâ garu ti ta ra ǂgom kaisen. Tsoatsoas !nâ ta huka ta a ǀguri hâse xuiao, ǀguri ti aib ai ra hâbasen, ǀhōsa-i ǀkha ta ǂhôa-e ūhâ tama hâ, xawes ge nēsa gaxuse ū tama ge i. ǀHōsana ta go kurutsoatsoa, !gōsase ǁnān hîa tita ǀkha ǀgui !khaiba xu marisi ǂkhâ!nâsa ra !khō!oana. Hoan ǀkha ta ra !gâise hōgu, tita a ǂans kōse. ǀNai ta go ai!â mî hâ i khamib ge nēba a ǀkhara !hūbai tsî ta go !augab ûiba a mâi-ai!âhe, ûib kaise a ǀkhoaxa. Klubdi kaise !amku, ǀkhoaxa tsî !amkuse ra mû!gâhe, o ǂkhamkhoetsa mâtits ga ǂnû-oa? ti mî tsîts ra uri. 

ǀGuitsē di ge ti ǀhōde ge ǁkhau te ǂnā!gûs !aroma, nausa ta gere îganǀge xawe ta ge a sao. ǁKhoaxa ab ge klub ûiba. Mâpa xun ra hās ge ǁîn ǀguin a ǂansa. Mîbahe ta ra ǀnai ra hâ studentdi xa sats ge îxasets nî mûsen !khais ǀguisa nî ǀawe on ge nauna aitsama ra hā. Sâǁaeb hoab di xū kai go. !Huritsoatsoa tsî ta go aibe a ǂgae-oasen, xawe ǁaerob di ǀgaib ǀguiba. ǂAn ta a tare-e ta ôaǀkhī hâsa, !Garise ǁkhāǁkhāsens nēn hoan !nâ ai!hūba ra ǁam. ǂGuro semesters go ǀam !gâise ta go !kharu.

Sa !omgu !nâs ge !ereamsa ǁgoe, hî-i ti mîsa ǂan tsî tā nî ǀuruse isa mâpa xuts !goaxa tsî tare-ets nēpa ôaǀkhī hâsa. Supu tama !augab ûib ge tareǀgôas !aroma. ǂGui ǀgôadi ge ǀgamǀkhā, ǀaena hō tamas ka io ǀhubuǀhubusenxūna sîsenūs !nâ ge ǁnā. !Hūbaib ge kaise ǂgui îxa tsî turaturasa ǁgoaǂuidi ǀkha !âumâ, xawe sats ge !ereamsa tani hâ. !Augab ûib ge ǂkhawusa ǀgôadi di tama hâ, mûsen-i ra khami ī tama hâ, !augaba xu hâ ǁgâib ge kaise a ǀgaisa tsî supuse a ǂgaeǂhawu tsî ǁkhā. Nēs ge ûib di kai ǁkhāǁkhāsa ti ta ge tita ra ǂgom, xawets ni ǂâisa !aromas hābats hâs ai ǂnûis kara tsî !nākorobe ǂâiǂâi!nâsen sa ǁgūbasa ots ge a dan ǁkhā.

Namibiab students Malaysiab !nâ ra ǁkhā-ǁkhāsens ge nē !ârosa xoa hâ tsî ra ǁkhore îs tā ǀons âsa ǂgaihe.