Namibiab di ǁauna !hūba xu sîǂuis ge N$3.4 biljuns ai go sī

Home Khoekhoegowab Namibiab di ǁauna !hūba xu sîǂuis ge N$3.4 biljuns ai go sī
Namibiab di ǁauna !hūba xu sîǂuis ge N$3.4 biljuns ai go sī

Namibiab ǀhaohâse sîǂuihâ ǁaun hîa crustaceansn, molluscsn tsî ǀnîna !khōǂgā hân ge N$3.4 biljuns ai ǀuniga hakaǁî!âb ǂoa ge kurib dib ai ge mā, ǀgaisa ǀarosens ra mûhe, 2022ǁî kurib di N$2.8 biljuns ǀkha i kara goweǀnōhe o soab ai. Nē !gôagu ge Namibiab !Gôakhâidi ǂNûiǂgās (NSA) di ǀgūǁae ge ǂoaxa !nurib hîa !Hū-omkhâis tsî ǁAu!khōs mâsib dib ai!â gere ǂoa wekheb ai ge ǂhanusise gere māǂuiheb !nâ a !khōǂgāsa. ǀŌ-aisa ǁauna māsa !gôagu !nâ !khō tsî sîǂuis di !gôab ge 77 511 metric tonga !khōǂgā hâ, nausab nē !gôaba 2022ǁî kurib di 81 846 metric tongu ǁkhā ǁaeb ǀkha i kara ǀgoweǀnōhe o, o ǁgôahâs ka i xawe. !Nāsa ǁau!nôan di !gôagu ge ǁgôahâ, hake-i ǀgui-i ose, ǁî-i 10.2 persentgu ǂharosa ra ǁgause.  

Hake-i ge ǁî-i hoan xa a ǀgapi !gôab 46 442 metric tongu dib ai ge mā, ǀgamǁî !haros ai horse mackerel-i xa 27 135 metric tongu ǀkha ra saohe tsî tuna-i xa !nonaǁî !haros !nâ 1 952 metric tongu ai mâse ra saohese. Nē ǁaun ge Namibiaba xu !nāsase ǂguro !khais ai Spaini ǁga ra sîǂuihe tsî hoa sîǂuidi xa 37.9%ga !khōǂgā hâ ǁnā ǁaeb !nâ ǀgui. 

ǀGamǁî !khais ai sao ra ǀgapi !gôab sîǂuide ra !khō!oab ge a Zambia, 20.75%gu di horse mackerel-i ǀkha. Namibiab di kai ǂharugu-aon di !hūgu di ǀguib, Suid Afrikab ge 8.8%gu hoa sîǂuide xu !khoa!khoasa hake filletn ǁamaǂgans !nâ-ū sî!nâ hâ. !Auga!hūga xu ǁamaǂgans !nâb ge Namibiaba N$130 miljuns ai mâ, ǁkhā ǁaeb 2022ǁî kurib dib !nâb ge N$439.6 miljuns ai mâ is khao!gâ. 

!Auga!hūga xu ǁamaǂgans !nâb ge Suid Afrikaba hake-i ǀkha 36.0%gu ai ǂguro !khais ai mâ, ǀgamǁî !khais aib Spaina 18.3%gu ǀkha cuttleǁaun tsî squidi ǀkha mâse, ti i ge !nurib !nâ ra mîhe. 

Namibiab ge Suid Amerikab di archipelagos di Falkland !Nā!nuide xu ǀnîkhamikō !gôab di ǁau!nôan hîa 16.5%ga !khōǂgā hâna gere ǁamaǂgaxa-ū. 

ǁAu!khōs ge Namibiab !nās !aromas ǁîsa sâuǁkhāsiba 6.65gu ai tanihâ ǂharuguba 2007ǁî kuriba xu. Hoa !hūbaisiseb ge Namibiaba ǂguro disi !hūgu !nâ ǁausîǂuis !nâ mâ. ǁKhātib ge Afrikab !nâ ǂguro mâ !hūse a ǂansa, ǁau!khōs tawa i ra ǀkhī o.