[t4b-ticker]

Namibiab ge kaise ǀgūse hâ HIV ǂhīǁōsa !khō!noms ǀkha

Home Languages Namibiab ge kaise ǀgūse hâ HIV ǂhīǁōsa !khō!noms ǀkha

Alvine Kapitako

ǀAEǁGAMS – Namibiab ge disi!nonaǀa !hūgu hîa HIVs khoraǂuisensa ǁkhaemâisa ra sī!nâgu di ǀgui. Namibiab Khoen ǁAnǂgāsaben ai !gao!gaosa HIVs Sîsenǂuib Ôa!nâs (NAMPHIA) di !nurib hîa ǀgūǁae nî māǂuiheb, ge !gāsase ra ǁgau mâtikō ǀgūseb Namibiaba hâsa ǁîb di ǁgūbasa sī!nâs !nâ. ǂHīgus ai!gû tidesa ǁawoǁawos ge ra ǂâibasen, ǁnāpan ǂauna khoena AIDs ǀkha !gaeǁaresa ūhâ ǁōn xa ra ǁō, ǀgoweǀnōhe i kara khoen hîa HIVsa ra ǂhīhen ǀkhao. Nau !hūgu hîa ǀgūse ǂhīgus khoraǂuisa ǁawoǁawos !nâ hâgu ge, ǂgaiǀons ai: Zambiab, Kenyab, Tanzaniab, Botswanab, Swazilandi, Zimbabweb, Malawib, Lesothob, Haitis, Rwandas, Ivory Coast tsî Ugandab hâga. Nēsi hâ HIVs !gôakhâis !gôagu ra ǁgaus ge Namibiab ǁaupexa 25 ǀasa ǂhōgudi HIVs tide tsēkorope ūhâ tsî disiǀguiǀa ǁōgu HIVsa xu !huihâgu tsîna tsēkorope.

ǂOago wekheb Denstaxtsēs aib ge ūhâ I ǂhaitsi māǂuis !nâb ge Dr Eric Dziubani, !Hūba ra ǂNûǁkhaeba Direkteri, Senterdi ǁŌn Khoraǂuisensa ǁKhaes tsî ǁKhaubas diba ge mî, nēsi hâ xoamâisa ǂans HIV/AIDS dis “ǂkharirose ǀoro hâsa”. Dziubani ge ai!â ge mî, Namibiab Khoen ǁAnǂgāsaben ai !gao!gaosa HIVs Sîsenǂuib Ôa!nâs !nurigu !goaxa ǁkhâgu !nâ nî māǂuihesa. Nē māǂuis ge Ministeris ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi dis xa nî dīhe. Nē !nurigu ge Dziubani ra mîsa !oa ǂhanu !gôaga nî mā ǁkhā mâtikō khoen Namibiab !nâ HIVsa ūhâs, ǀae!khōs !nakan mâtikōna hâs tsî nau hâ ǂhâbasa !gôagu tsîna. Namibiab Khoen ǁAnǂgāsaben ai !gao!gaosa HIVs Sîsenǂuib Ôa!nâs di ôa!nâde dīs ge ge īǁkhā kaihe United States Presidenti ǂŌǂōsib ǀAweǁguib Aidsa ǀOroǀoros dib (PEPFAR) huib ǀkha, United States Senters ǁŌn Khoraǂuisensa Kō!gâ tsî ǁKhaubas dis !nâ-ū. Nē ôa!nâs hîa ge ǂoago kurib !nâ a dīhes ge gere ôa!nâ mâ sîsenǂuiba gu HIVs proxramga Namibiab !nâ ūhâs tsî ǁîs xōǀkhā ǀae!khōs hîa ra māhes mâ sîsenǂuiba ǀae-aon ai ūhâs tsîna. Swazilandi ge aiǁgause Tanzaniab tsî Namibiab hâkha ǀkha i kara ǀgoweǀnōhe o, ǀoro !gôab ǁanǂgāsabena ūhâ xawes ge ǁîb di HIVs !gôaba kaise a ǀgapi. Nē !gôab ge !hūbaib !nâb ǁîba hoab xa a ǀgapi !gôaba.