Namibiab tsî Duits!hūb hâkha !hoaǂharugudi ge go tsoatsoa

Home Languages Namibiab tsî Duits!hūb hâkha !hoaǂharugudi ge go tsoatsoa

Hilma Nakanduungiles

Katima Mullos-ǂHanusi ǂgaeǂguis !harib ai ǀhûǁarebese ra dīhe omkhâisens !aroma !hoaǂharugudi hîa Namibiab tsî Duits!hūb ǁaegu hâdi ge ǂoago wekheb Donertaxtsēs ai Katima Mulilos !nâ mâ Universitaits Namibiab dis di ǀGapi ǁkhāǁkhāsen!khaib tawa Katima Mulilos ai ge tsoatsoa. ǁNā ǁaxasib tawas gere gowaǀîsa mā soab ais ge Lucia Iipumbus hîa a nē !hoaǂharugudi danas, Namibiab ǂnûǁkhaeba ra ǁanin dis tsî ǁkhāti a !Nakaǂnôa Ministers Sâuǁkhāsib ǀAweǁguib disa ge mî, Namibiab ge !aruǀî !âu ǁoa isa tsî ǀgaisase nē !hoaǂharugudi ǁga gere mûǂuisa. ǁîs ge ge mî nē ǂnûǁkhaebas !nans ǁkhāti ǀgaisa !ereamxasiba ūhâsa !hūba ǂnûǁkhaebas nē ǂhâǂhâsa !hoaǂharugudi !harib ais !nâ.

Iipumbus gere mîsa !oa-i ge 2015ǁî kurib ain ge ǀunis ai Duits!hūb !nâ ūhâ i !hoaǂharugusa xun de ǂauna projekna ge !hui tsî ǁkhāti ge sîsenxa kaihe, Namibiab !hūsâuǁkhāsib omkhâis tsî ǁanǂgāsaben ûiga kō!gâs ase. “Namibiab ge ǁîb !nās !aroma !nona ǂhâǂhâsa !âga nē !hūga ǁnâugub !naka !khōǂui hâ ǂgaiǀons ai; !khōdanas kurus ǂnamipeb ǁuib dis, tanihe ǁkhā sâuǁkhāsib omkhâisens tsî !nari!oabadi tsî !narixūn hân noxopa nē hoaǀkhā ǁnâguxoaǁguib !aroma nî ǀgausa,” tis ge Iipumbusa ge mî. !Aruǀîs ge !nakaǂnôa ministersa Duits!hūb ǂhanua koasa gere mā kurigu di marisi ǂkhâ!nâs !kharaga projekdi !nâ-ūs !aroma. “Sida ge ǂgaoba xu hâ gangansa ram ā ǁnāti ī ǂkhâ!nâs !aroma, ǀnîn ǀguina ǂgaiǀons ai Engineersis ǁkhāǁkhākhâis departements hîa Unversitaits Namibiab dis, Ongwediva kampus tawa ge ǂoago wekheb !nâ ǂhanusise gere ǁkhaeǁnâhes tsî Nkasa Rupara !Hūb di ǀGuru!hanab hîa ge ǁîb ona ǀgūǁae gere ǁkhaeǁnâheb hâkha khami. Gangan da ge ra sadu khami ī ǂgom!gâhe ǁkhā !âǀhuru-ao-e omkhâisens !harib ai ūhâs !aroma,” tis ge Iipumusa ge mî. Noxopas ge !nakaǂnôa minstersa ge mî, ǀasa projekdi tsîn ge ǂhanuba xu ǂhanub ǁga hâ !hoaǂharugudi hîa nē kurib di tsoatsoas !nâ ge ūhe hâ idi !nâ-ū a īǁkhāsa, tsî di ǁîdi tsîna nē !hoaǂharugus di !âse nî īsa. ǁKhā ǁaxasib tawab gere !hoa soab aib ge Alois Schneideri, danab Duits!hūb ǁnâuguǂnûǁkhaebas diba ge mî, ǀasa hoa !hūbaisi xoaǁguib ge a ǂoaxa tsîn ǁîb xa !goaxa ǁaeb ǁnâuguxoaǁguigu xa nî daoǁgauhesa.