[t4b-ticker]

Namibiab tsî Zambiab hâkha ge haiǀgomsa !anu!anu-ais ǀkha go tsoatsoa

Namibiab tsî Zambiab hâkha ge haiǀgomsa !anu!anu-ais ǀkha go tsoatsoa

KATIMA MULILO- Namibiab tsî Zambiabhâkha di ǁkhaubasens ǀhûra ǁanin ge ǂoa ge wekheb di Donertaxtsēs ai ǁ-îb buruxase a ǀhawe-aihe !hūǀgoras ǀnomammi tawa, haina gere !anube tsî mûhesa mâsiba ge īǁkhā kai, nēpab ǀgaisase ǂkhawadība ra hō!âhe amaga. 

Namibiab ǁKhaubasens ǀHûs (NDF) di Sîsenaon Danab, !Hûǁaresa Sîsengu dib, Josua Namindob ge ge mî, nē !hūkhaǁaegub ǀnai ǁî!nāpe hâ sîsenǁareba hâ hîa !hūb!noras ai!âba xu !goaxaba, ǁnāpab ge Zambiaba mûmûsa !âsa Namibiab !noras !nâ a ǀhuruse. 

Nētsēs kōse kha ge nē !gâsa!hūkha noxopa ra ai!gû, !kharaga !ân omkhâigus din !nâ !khōǁôagus ǀkha, !gōsase ǁkhaubas tsî ǁawosasib ǁhōn !nâ. 

Namindob ge gere !gon!gon!gao, ǀhûhâsigu hîa !hūǀgoras ǀnomammi tawa ǁanhâ gu, !gōsase Zambezi ǀkharib di Singalamwe !â!âb !nâ, ǁgoaǂuide tsēkorobe ra hō!âsa, !nāsase ǂkhawadīxa!nâde. 

!Nāsa ǁgoaǂuidi ge, !hūǀgoras ǁgâuǂnamiga uri!napus, mā-ams ose hâ ǁau!khōdi, timber !naona !naris, xūna !nariǂgâxa-ūs tsî gomana ǀhaus hâna. 

Namibiab ǁKhaubasens ǀHûs (NDF) di ǁKhanadi danab, Marshal Martin Pinehasi tsî Zambiab ǁKhaubas ǁKhanadi danab,  Oscar Nyondob hâkha ge ǀhûǁarebese nē sîsenxasiba ǂhanusise ge ǂanǂan. 

ǁGoaǂuidi nē !hūǀgoras tawa ra hō!âhede ǂan!gâ tsîs ge 24ǁî ǂnûs Zambiab tsî Namibiab !H-ûǁaresa Ôa!nâ!nans, ǁKhaubas tsî ǁAwosasib dis (JPCDS) hîa ge Livingstones, Zambiab dis !nâ 16-21 !Hoaǂkhaib 2023 dis ai hâ isa ge ǂan!gâ, kaise ǂkhawusases Afrikab !Gaeǁares (AU)  Mîǁguib hîa !Hūgoras Kō!gâs Proxrammi nē ǀgam !hūkha dis sîsentsoatsoa kaihes ǂnamipe. 

Nē mâsiba gowaǀîs ases ge !hûǁ-aresa Sîsenni ǀAweǁguiba ge ǂgaekhâihe, Namibiab tsî Zambiab hâkha ǀHûǁaresa Texnise Komites xa hîa !Hūǀgoradi mâti nî mûǂamhesa !khōǂgā hâsa. 

ǂOa ge kurib di Taraǁkhumuǁkhâb 6-8 kōses ge nē ge komitesa ge ǂgaeǀhao hâ i tsî ǁnāpa ge mîǁgui, !anu!anus haiǀgom mâsigu dis koro !harodi !nâ nî dīhe tsî !goaxa kurib di !Khanǀgôab kōse nî !khoesa, tamas ka i o mâsib ra ǁnā ǁaeb ai ǁgausensa !oa noxopa hāǀarora ǁaeb dītoas diba a māhe -ǁkhāsa. 

ǂGurose nî hās ge, hoa ǀgam !hūkha nē sîsenni !aroma nî ǂhâbasa huisenxūna nî māsa. 

Hoa ǀgam !hūkha di ǁkhaubasens ǀhûra ge !hūkha di ǂhanukha ǂgom!gâhe tsî nē !ereamxasiba māhes !aroma gere gangan.