!Hūb di ǁÛs, Netumbo Nandi-Ndaitwahs ge ǂoa ge wekheb !nâ !nani !hūǂnûǁkhaeba-aona Namibiab !nâ ge ǁkhoreǁhare. Nēs ge ǀnâi hâ sîsenǁareb di ǁguiǂgāsensa ǁkhawa ǀasa kais tsî nēs !nâ-ū hoaǀkhā a sîsenxa !gaeǁaredi tsî sâuǁkhāsib ǂnamipe hâ sîsenǁareba ai!â ǀomkhâi kaisa ra ǀgonǀgon!gao.
Nē !hūǂnûǁkhaebadi ge United Kingdommi (UK), Qatars, Perub, Colombiab, Angolab tsî Bangladesh hâga !khōǂgā hâ tsî ǁîn di sîǂuihesa ra !khō!gâ!nâhe sîǂkhanide aiǂhomisa ǁâudīb hîa !Hūb Oms tawa ǂoa ge wekheb di Wunstaxtsēs ai ge hâ ib tawa, !Hūb di ǁ-ûsa gere ǁgui-ai!â. Nē !hūǂnûǁkhaeba-aon ge Neil Bradleyba (United Kingdommi tsî Irelandi ǀAwas !hūgu !aroma), Mubarak Bin Nasser Mubarak Alkhalifaba (Qatars !aroma), tsî Perub !aroma, Jose Javier Augusto Shawba. Naun ge !hūǂnû-khaeba-aon Maria del Rosario Mina Rojas (Colombiab !aroma), Petro Mutindiba Angolaba ra ǂnûǁkhaebase tsî Shah Ahmed Shafiba, Bangladesh !aroma. Bradleyb tsî Mutindib hâkha ge ǁîkha !hūgu di !hūǂnûǁkhaebadi hâde xu nî sîsenxa.
Nau !hūǂnûǁkhaeba-aon ge !hūǂnûǁkhaebade Namibiab !nâ ūhâ tamna hâ, xawe sîsenxasigu !aroma Namibiab ai a !naosa. Nē ǁâudīb tawan ge ǀasa !hūǂnûǁkhaeba-aona ge mîǁgui, -în nî ǂōrisase Namibiab ǀkha sîsenǁare tsî sao ra !harigu ai ǀomkhâisa ǁawoǁawosa, ǂgaiǀons ai ǂharugub, sîsenga ǂnuwis, !gōsase khamkhoesib ai mûba mâi hâse tsî ai!â ǁgau!nâs ǂnamipe sîsenǁareba mā tsî !hao!nāsi ǁnaetin ǂnamipe nî hâ ǀgoragude mûǂams tsîna.
!Hūb di ǁûs, Netumbo Nandi-Ndaitwahs ge -ǁîs ǀkhāba xu ǁnāti ī ǁ-awosasiba ge mā, ǁ-îs ǂgaeǂguis di ǁguiǂgāsens hîa !auga!hūsi sîsenǁareba ǀgaiǀgais ai a !gao!gaosas diba.
ǀAsa !hūǂnûǁkhaeba-aon hîa ǁîn tsîna nē ǁaxasib tawa ǂhôare-aon ǀkha gere ǁgamǁaren ǁaegub ge Bradleyb hîa Britanjeba ǀGapi !Hūǂnû nî ǂnûǁkhaebaba ge mî, ǁîb sîsenga ǂnuwis tsî sâuǁkhāsib ǀomkhâis tsîna ǁîb sîsenaiǂgaekhâib ai ǂgurose mâi hâsa. “Sâuǁkhāsib ǀomkhâis ge a ǂguro xū ǂâisa nî ǂnûi-aihese, Namibiab !aroma ǀguis ose, xawe UKb tsîn !aroma,” tib ge ge mî.
“Namibiab ge ǀgū-ǁae ǀgaisa tsî ǁkhōǁkhōsa ǀkhurub mâsib !nâ ge hâ i. Nēb ge hoada ra ǂâǂhansen ai mâsiba tsî da ge nēpa !khōǁôagu hâse a sîsenǀhao ǁkhā,” tib ge noxopa ge mî. Ai!âb ge mîs ge ǂkhamkhoesiba omkhâis tsî !hao!nāsi ǁnaetigu ǂnamipe ǂansa goragus, UKb ūhâ proxramgu, aiǁgause ǀoasase a mātaretoasa marisihuib !nâ-ū a ī-khāsa. “Sida di ǁkhoreb ge !goaxa -ǁaeb Namibiab suriba ǁāǁāsa,” tib ge ge ǀaro. Colombiab !hūǂnû-khaeba-aos tsîn ge ge mî, ǁîn Namibiab !aroma a ǂhâǂhâsa !âgu !nâ omkhâis ǀkha nî huisa. Nau !hūgu !hūǂnûǁkhaeba-aon ge ǁîn a ǂhomisa tsî !gâi sîsenǁareb tsîuǁkhāsib ǀomkhâis ǁaxasin !nâ Namibiab ǀkha nî !khōǁôagusa ge mîǁgui.