[t4b-ticker]

Ohangwenab: 28 000 khoen ge ARV ǀae!khōdi ai hâ

Ohangwenab: 28 000 khoen ge ARV ǀae!khōdi ai hâ

ǀHaob ain ge 28 732 khoena ARV ǀae!khōdi ai Ohangwena ǀkharib !nâ hâ, tib ge ǁnā ǀkharib di ǀkharisi mûǂamaob, Sebastian Ndeitungaba ge ǂanǂan. 

Ndeitungab ra mîsa !oan ge nē !gôaba xu ge 85.3%gu di ǀae-aona ǂgaoǀkhāsa !harib ai sorosa ǁkhaubasens !aroma omkhâis diba ra sī!nâ. Nēs xōkhā ǁîba ge mîs ge, ǁgûsa-xu-ǀgôa-i ǁga ǀaeba mā!kharusa ǁkhaubas proxrammi tsîn ge hoa ǂurusib !khaigu tawa ge sîsenxa kaihe, î-i nēs !nâ-ū ǁawoǁawohe ǀgui ǀgôa-i tsîn HIVs ǀkha ǁnā ǀkharib !nâ !nae tidesa. 

Ndeitungab ge nē ǂanǂansa, ǀKharisi Gowaǀîs hîan !hūǁîna kurikorobe sī!nâdi tsî ǁgoaǂuidi ǀkharib di di xa ra ǂanǂan!nâhes (SORA), ǂoa ge wekheb di ǁaegub !nâ Eenhanas !nâ ge hâ is tawa ge mā. 

“Onamafila kliniks di ǂnuwihes ge ǁaupexa dītoahesa garuba, ǁgam-i tsî !nanǀgaib !amǂgādi ǀguidi noxopa !gauhâse. Onanghulo kliniks !aromab ge ǀasa kontaraktera ge !gaehe tsîb ge ǁnā sîsenni tsîna !gâise ra ai!gû,” tib ge ǀkharisi mûǂamaoba ge mî. Ndeitungab !oagus ge Onamafila kliniks di projeksa N$17.6 miljuns ai mâ tsî Onanghulo kliniksa N$16.2 miljuns ai dītoahes !aroma. 

“Mā-ams ge ǀnai ge hâ Onamukulo kliniksa ǂnuwis !aromas tsîna,” tib ge ge mî. ǂUrusib !harib aib ge ǁ-îba a ǂanǂans ge, ǁnā ǀkharib !nâ HIVsa ūhâ ǁgûde xu !naehâ 1 250  ǀgôarona xun 18 ǀguina ǁnā ǁōs ǀkha !naehâsa. Kurib ǁîb xab nē !nuriba ra !gûb !nâ ge HIVs !aroma a !âihe 49 403 khoena xun ge 853 khoen ǀguina nē ǁōsa positifse ge !âisen, ǁîna xun !nāsana nēsi ARV ǀae!khōdi ai hâse. 

Ndeitungab ge ǀHaiǁuiba (TB) ǁîb noxopa ǀgaisa ǁgoaǂuise ǁîb ǀkharib !nâ hâse ǁgauǂui tsî ge mî, 910 khoen TBsa ūhâse ge !âihe tsî ǀae!khōdi ai hâsa. Nē TB ǀae!khōdi ge 80%gu !gâi!gâba ge sī!nâ. ǀGonǀgon!gaob gere ǀkharisi mûǂamaoba !khais ge, !gâi!gâxases ge mûn !gomsigu ǀkha ǂnôa  khoen tsîna Engela ǂHanusi ǀAeǁgâub tawa mûdi !kharaga !hôade a dītoa tsî 468 khoena !gâise mû ǁkhās mâsiba a hō-oa !khaisa. 

Ministeris ǂUrusib tsî ǀHûhâsigu !Oabadi dis tsîn ge !kharagagu projekna ǂurusib tsî !gâise hâs ǁanǂgāsaben dis ǂnamipe ge sîsentsoatsoa. 

Etombas tsî Ndaponas hâra tawa kha ge ǁaeroba nî mâse ǂurusib !khaikha ge ǂnuwihe, !gōsase ARVn tsî TB ǀae!khōde ǀhûhâsiga ǀgūse hā-ūbas !aroma, tib ge ge mî. 

ǁKhātib ge ǀkhariba ge !gâi!gâ, 36 ǀae!khō-aon, 17 ǀaedī-aon, ǀgam ǁgûǀaedī-aora tsî ǀnîkhamikō !gôab di ǀō-aisa !âgu !nâ ǁkhāǁ-khāǂuisa ǀaedī-aon tsîna Okongos, Eenhanas tsî Engela ǂHanusi ǀaeǁgâugu tawa !gaeǂgāsa. 

!Norasasib tsî ǁawosasib ǀkhāb aib ge Ndeitungaba ge mî, Endolas ge ǀasa ǀawa!namn berosa a hō tsî Onhuno Daob !Norasasib !khē!khaib tsîna N$425 821 tsî N$8.4 miljuns hâra ǂganǀgaub ai a omhesa. 

ǁGau!nâs ǀkhāb aib ge ǀkhariba 2024/2025 marikurib !aroma ǀaweǁgui hâ,70 ǁkhāǁ-khā!nā-omde 13 skolgu ai N$23.1 miljuns ai om tsî 10 skolga N$7.1 miljuns ai dī-ūnusa. ǁKhātis ge ǀkharisi ǁgau!nâs direktorats beros tsîna N$64.8 miljuns ǀkha ge omtoahe. 58 934 ǀgôan ge ǁkhâkorobe maride ǂhanuba xu !khō!oas !aroma a xoamâisa tsî 28 900 khoen kairasis ǁkhâkorobe !khō!oamaris tsî sorosi !nubusina ūhân !aroma ǁkhâkorobe ra !khō!oahe hîa.