Ohlthaver & List !Nans ge ǀomkhâira māsa ra ǁkhoreǁhare

Ohlthaver & List !Nans ge ǀomkhâira māsa ra ǁkhoreǁhare

Ohlthaver & List !Nans (O&L) ge 13 ǀasase ǁkhāǁkhāǂuisentoa hâ khoena ǁîs di ǀOmkhâi ra Mādi Proxrammi 2025 !nâ ge ǁkhoreǁhare. Nē proxrammi !nâ-ūs O&Lsa ǁîs di ǁgūbas, !goaxa aeb Namibiab diba nî awoǁawose is, nēti ra ǁkhāǁkhāsentoa khoena ǂhanu ǀ !khōǁnôa in ǂgaoǀkhādi tsî ǂhâsigu !hū hâgu ai oe-am ǁkhāse. 

ǁKhātin ge ra dītsâ ǀgaisa ǁgoaǂuidi hîa !hū hâdi, !gōsase sîsenosib ǂkhamkhoen ǁaegu hâba (37% !kharu hâ) oe-amsa. Namibiab Xoakhâigu ǂNûiǂgās (NSA) ra mîsa !oagub ge ǂkhamkhoen sîsenosib !gôaba hoan xa 19sa xu 19 kurin tsî 20- 24 kōse hâ kurin di !â a ǀgapi, ǀhaehe rasa !oab 54%gu ai mâse. Sîsenosib !gôagu ge 55 xu 59 kurin !nâ a ǂam (19.4%), tsî ǁnān hîa 60 tsî ǀgapise hâ kurin ǁaegu a ǀgapi. 

Nē ǀasa ǁkhāǁkhāǂuisentoa hâ khoen ge O&Ls !naka ra ǁnā !kharaga ǂnûiǂgādi ǁaegu ǁîn di !kharaga ǂandi tsî ǁkhāsigu !oagu ge ǀgoraǂgāhe, ǂgaiǀons ai ǂûsâis, enxineering-i, sîsenaon ǀkha hâ !haeǁares, mariǁhōn tsî xūna ǁamaǂgans hâna, nēgu a !â Namibiab ǂgaoǀkhāsa ǁkhāsigu di !nubusiga ra hō!â!nâga amaga. 

“ǂKhamkhoesib sîsenosib ge Namibiab !nâ ǀgaisa ǁgoaǂuis ase ī, !gôagu nē !âb !nâ hoa!nâ-aixa sîsenosib !gôaga ǁgoeǂam hâ xui-ao. Sida ge mûǂan !khais ge, ǁkhāǁkhāǂuisa Namibiab di ǂkhamkhoen ǀgaisa !gûǁare tama isa ra hō!âsa, ǁîn ǁkhāǁkhāsenhâ ǂans tsî ǁkhāsigu tsî sîsenmā!khaigu di ǂgaoǀkhādi ǀkha ǁaegu. Mâ ǀasase ǁkhāǁkhāsentoahâ khoe-i hoa-i !aroma a !gom ǁaeb ge ǁnā ǂguro !ēs sîsen-i disa nî hōse īsa, mâtikōse-i ga ǁî-e gapise a ǁkhāǁkhāǂuisen xawe. 

Mâ sîsenmā-ao-i hoa-i ra aibe hâ ǂans ǁnā sîsen-i !nâ hâsa ǂgaoǀkhā amaga tsî di kaise a ǀoro ǂnûiǂgādi ǀguide nē ǂguro !âba ǁîna !khō!om tsî sîsenni !nâ ǂgâxa-ū tsî daoǁgausa ra dītsâ xui-ao,” tib ge Terence Makarib, O7Ls di danab, khoen ǀkha hâ sîsenǁareb mâisaba ge mî. O&Ls ge îs di !huisa xu nēsis kōse 123 ǂkham Namibiaǁîna nē proxrammi !nâ-ū ūǂgā hâ, ǂguin ân nētsē senior !harode nē !nans !nâ sī!nâ hâse. 

Nē proxrammi hîa 12 ǁkhâga ra !khoeb ge, khoena ǂhâbasa ǁkhāsigu tsî ǂansa ra mā in o&Ls !nâs tsî Namibiab a ǂhabase ǂgaoǀkhāsa !harib ai hâ sîsenna ǂâuǀoasasib !nâ mā.