ǀAeǁgams
ǁGam-i ǀorosib hîa kai!āsa ra ǁnāǂammi ge a !aroma ǁkhā kai omkuru ǂharugudi ǁîdi sîsengu ǀkha a khaohâ ǁkhāsa, aibedi nî !âu ǁgam-i damdi !nâ ǂâuhâse nî hâsas kōse. Nē !khâikhoms ge ai!â gere ǂoa wekheb ai Simonis Storm Securities ti a ǂansa marisi !oabadi ǂnûiǂgās xa ge dīhe ǁîs ge ôa!nâdi mâ sîsenǂuibas ǁgam-i !nubusiba ǁaegub Namibiab dib ai a ūhâ ǁkhās ai dī hâ is khao!gâ.
“Omkurus ge kai ǁgam sîsenūaosa tsî di ge ǁnā-amaga kai kuru sîsenga ǁgam-e ra !khape tsî mâsiba !aruǀî ǁgaisa !oa ǁgū. Īǁkhā a !khais ge ǀnî omkurus sîsengu aibe nî ǂgaemâihesa ǁgam-i mâsib nî ǁkhawa !gâis kōse.
Hoa xūn omkurusǀ kha ra !ûǁaren hoan ge nî tsâǀkhāhe, omūxūn ǁamaxū-aona xu kuruǂansabegu kōse. Nē ǁaeb ai noxopa a !gom !khais ge mîsa mâtikōseb ǁgam-i mâsiba !hūb sâuǁkhāsiba nî tsâǀkhāsa, xawes kuruxūn tsî omkurus ǁaxasin hîa ǁaupexa 18 persentga Namibiab marisâiǂgaesa ra ǀgaiǀgaigu ga a tsâkhāhe o nēsa sâuǁkhāsiba nî tsâǀkhā.
ǁKhāti sîsenmās ǁawosasib tsî !goaxa ǁaeb ǁguiridi tsîna nî tsâkhā,” tib ge !nuriba gere ǀgomǀgom!gao. NamWaters ge ǁanǂgāsabena ge !khâikhom 2013na xu ǀnai, ǁgam-i di ǁkhaegu 2016 nî Aoǁkhumuǁkhâb kōse ǀgui ǁganǂgāsabena nî tani ǁkhās hanab ga ǀnanuba ǁkhaega ǀoaǀoa tama nî īs karao.
ǁNā tsēs khao!gâ-i ge ǁgam-i hîa ǁkhaegu !nâ nî hâ-e !khare !gôab ǁanǂgāsaben ǀguina nî ǂâuba. Simonis Storms !aruǀî ǁîs di ǁkhaisa ǂkhawega !khōǂgā hâ !nurib !nâ ra mîs ge ǁîra a kai ǁgam sîsenū-aora ǁaegub ǀkharib !nâ ra ǂhanub tsî ǂharugu-aona !khōǂgā hâsa.
Nēs ge ra ǁnaeǁgau ǀgūǁae ge ǂhôaǂkhanigu !nâ gere !nurihese gu skolgu tsî ǀnî ǂnûiǂgādi tawa ǁgam-e tsēkorope ra ǂkhôasen !khaisa ǁhūhâ paigu, ǂkhari-omdi tsî ǂnâ ra ǁgamamdi tsîn xa ra !aromahese. Nēpas ge ǀAeǁgams !Ā!khōmais ǁgam-e a sâu ǁkhāsa.
Omkurus tsî kurus ǂharugub !nâ hâ ǂharugu-aon hîa ǁaegub ǀkharib !nâ hâ tama tsî ǁgam-i mâsib xa tsâǀkhāhe taman tamas ka io ǁnān hîa NamWatersa xu ǁgam-e hō taman ge ǂharugub ǀkha ǀnûgus !nâ nēsi ǀgaisase ai!gû ǁkhā. ǁAnǂgāsaben ra ǂganhes ge ǁgam-i mâsiba ǁgariǁgarisa xūse !gawaǀî tsî īǁkhā i as kōse ǁgam-e sâusa.