Tsuob !hanagu ge ǂûn, sîsenn tsî !âubasensa ra mā

Tsuob !hanagu ge ǂûn, sîsenn tsî !âubasensa ra mā

TSUOB -!Am !hanagu ge ûiga mûmûsase Tsuob !nâ ra ǀkharaǀkhara. ǁNāpa i ge !hanaǂûn ǀguina ǂoaxa-ūhe tama hâ, xawe sîsenga ǂnuwi, skolga ǂkhâ!nâ tsî ǀasa !âubasensa ǁnā omaridi hîa gaxuse ǂû-e oms tawa ūhâbasens ǁgoaǂuis ǀkha ge hâ i gu tsîna ra mā.

ǀGūǁaeb ge New Eraba ǁnā ǁhûi!nâǂharisa sari hâ i, omkhâisens ǂnamipe ǂanǂui tsî ǁkhāti hâ a ǁgoaǂuidi ǁnā ǁhûi!nâǂharis !nâde ǁnâus !aroma, o ra ge ǀgam !nae!khaira ǁnāpa gere mâǂoa: Harambee Oyetu !Hanab hîa ǂkhamkhoen xa !Hū!nāsi ǂKhamkhoen !Oabas !naka ra !khōdanahes ge ǀguisa tsî nau ǀkhāb ai hâs ge ǀhûhâsi !hanagu hîab ge ǁhûi!nâǂharis ǂgiǂosi ǀawemā-aob, Antsino Johannesa, Tsuob tsî ǁ­îb ǂnaumâiǁanǁguigu !nâ ǂkhâ!nâ !goaxab di !âba.

ǀHaohâse gu ge nē !hanaga ǂhôas hîa mâǁawos tsî ai!gûs xa ra !gûsa ra ǁgaeba da. Harambee Oyetu !Hanab tawas ge mûǂamaos, Rosalia Bollos, !Hū!nāsi ǂKhamkhoen !Oabas di student tsî ǁkhāti a ǁkhāǁkhākhâisa !hanaǂgā ǂansabesa, kai ǂnīsasib ǀkha, !hanasa !am pepern, ǀarin, ǀawasen tsî koln ǁaegu gere hâma.

“Nē !hanab ge ǁnaetisa ǂgarib xa a ǀkhara. Nēs ge !ēde ǂkhamkhoena mā tsî ǀomkhâi kais tsî Tsuob ǀhûhâsiga ǂkhâ!nâs ai a !gao!gaosa,” tis ge ge mî. Nē !hanab hîa ǀkharisi mûǂamaob di beros tsî !Hū!nāsi ǂKhamkhoen !Oabas !naka ra ǁnāb ge nēsis kōse 1 000 !am pepern, 1 000 koln tsîna ǂgā hâ tsî ǂauna !hū!âdi ǀarin tsî ǀawasen tsîna.

Bollos ra mîsa !oagu ge nē !gôaga kurikorobe nî 50 tongu !hanaǂûna māse ra !âubasenhe. Tsuob !nâ mâ Erongo Food ǂharugub ge ǀnai !hanaǂûna nēpa xu ra !khō!oa tsî hōǂgāsa !hanab !aroma ra ǂgâxa-ū. “Nēn hoan !nâ da a ǂan !khais ge, !gâi!gâba sī!nâs supuse hā tamasa tsî-i ǁgam-e kai ǁgoaǂuis ase īsa.

Tsauba da ge ūhâ, xawe da ge a ǀū iseb a ǂkhariros tamas ka i o gu sores ǀgammi ǀkha ra sîsen panelga ǂâusa !gôab !nâ hâ tama hâsa. ǀNî ǁaegab tsauba ǂhâsib !nâ da ūhâ ǁgam-e mā tama ra i xui-ao,” tis ge ge mî. “ǁGam-i ǁgoaǂuis hâ xawe da ge !gâise ai!gûgaru tsî texnise huib ǀguib ǀkha da ga mâxōǀkhāhe o nî gangan. Sida projeks nî noxopa ǀomkhâis ǁkhoreba da ūhâ amaga,” tis ge New Eraba ge mîba.

Outjo Sekondere Skoli di !hanab ge ǁnā skolǀgôana !hanaǂûn ǀkha ra hui, ǁnāpa gu ǀhûhâsigu !hanaga omaride ǂûma tsî hōǂgās tsîna ra ǂgâxa-ūba hîa,