Customize Consent Preferences

We use cookies to help you navigate efficiently and perform certain functions. You will find detailed information about all cookies under each consent category below.

The cookies that are categorized as "Necessary" are stored on your browser as they are essential for enabling the basic functionalities of the site. ... 

Always Active

Necessary cookies are required to enable the basic features of this site, such as providing secure log-in or adjusting your consent preferences. These cookies do not store any personally identifiable data.

No cookies to display.

Functional cookies help perform certain functionalities like sharing the content of the website on social media platforms, collecting feedback, and other third-party features.

No cookies to display.

Analytical cookies are used to understand how visitors interact with the website. These cookies help provide information on metrics such as the number of visitors, bounce rate, traffic source, etc.

No cookies to display.

Performance cookies are used to understand and analyze the key performance indexes of the website which helps in delivering a better user experience for the visitors.

No cookies to display.

Advertisement cookies are used to provide visitors with customized advertisements based on the pages you visited previously and to analyze the effectiveness of the ad campaigns.

No cookies to display.

╪Khawusa ai!gûsa ra ║gau skolgu ge nî ôa!gaohe: Namwandib

Home Languages ╪Khawusa ai!gûsa ra ║gau skolgu ge nî ôa!gaohe: Namwandib

Xoa-aos: Jemima Beukes

 

╪NŪ╪GOAES – Ministris ║Gau!nâs dis ge ra │awe║gui ôa!nâde dīsa ║nāti ī skolgu hîa ║aegub │nōb !naka hâ !nuriga !nona kuriga saogubese ra ╪oaxa-ūgu ╪namipe.  ║Gau!nâs Ministeri, Dr David Namwandib ge ╪oago wekheb aib ge New Erab │kha ūhâ i !hoa║are-i !nâ ge mî, kaise i a !hau!hausa !khaisa ║Karas │Kharib di Xrat 10s !nurigu !kharu ge !nani kurigu │gaiba 41s tsî 47.5 persentgu ║aegu hâsa.

“│Awe║guiga da ge nî sîsen╪ui nē mâsiba gowa│îs ase, skolgu Namibiaba nî ║nā!gâsa da a mā-am ║oa amaga. Xawe da ge sida tsîna ╪ōrisase nēsa nî sîsen╪am tsî ╪gurose nî ╪an ╪gao ôa!nâdi !nâ-ū, tare-i nē ╪khawusa !nurigu tsî ai!gûsa ra !aromasa. Kō da ge nî ╪namipeb a ╪uru tsî sâsâ !khaisa ║gau!nâ-aona │gôana ║khā║khās !aroma. Nēs !nâ-ū da nî hō╪ui khoe-i ra nē ╪khawusa ai!gûs │gôan disa ╪hanisa o di ge dā!harode ║nā khoe-i !aogu nî ūhe. │Hapio khoena da ge ║khara ╪gao tama hâ, ║nā-amagas ge ôa!nâde da nî dīsa mâpab !gomsiba ║goe !khaisa ╪an╪uis !aroma. Sida ge ║gau║gaude ╪uru╪uru ╪gao tama hâ xawe │aeb ╪hunuba,” tib ge Namwandiba gere !gā!gā.

║Karas │Kharib ge 14 │khariga xu 11║î !haros !nâ 46.4 persentgu │kha Xrat 10s di !hū!nāsi !âis Junior Sekondere Sertifikati (JSC) │uni !nurigu !nâ 2013║î kuri ge │am. !Kharu ge !nani kurigu ║aeb !nâb ge nē │kharib di Xrat 10s !kharus !gôaba 41 persentgu tsî 46.9 persentgu ║aegu ra hâma. ║Khātib ge nē ║aeb !nâ aitsamab ge │kharib ase ║gūban nîse mî║gui 50 persentgu di !kharus !gôab tsîna sī!nâ tama hâ.

Namwandib ge nē soab ai ║nāti ī sîsenūs Afrikaans gowaba ║khā║khā!nâ gowab ase ╪hanub skolgu !nâ sîsenūs !oagu │gaisase gere ║gâi╪uisen. “Tān ge sida │kha nî │huru ╪gao, Hurigowab ge a ║khā║khā!nâ gowa hoa xratdi !nâ, !gao║gui║gau!nâs tsî ╪am ╪am!harodi hîa Afrikaansa ║khā║khā!nâgowab ase ūhâdi │guide ╪oa tsî. ╪An╪ui da nî ministris │khāba xu mâ skolgu tsî ║gau!nâ-aon nēs !nâ ra │hapi│hapisensa tsî ║în │kha ╪hâbasa !harigu ai sîsen,” tib ge ge mî.

║Karas │Kharisi Mû╪amaob, Bernadus Swartbooib ge ║­îb di gowa│îs hîab ge ║gau!nâ-aon tsî skoldan │kha ╪oago wekheb !nâ ūhâ is tawa ge mî “ kaise i ge a !hau!hausa tsî tsûtsûsa nē │kharib ra mîb ge hâ i 50 persentgu di !kharus !gôab hoa xratdi !aromab !naka ai!gûsa. Swartbooib ge !aru│î ge mî, ║khā║khās tsî ║khā║khāsens !nāsa ╪amskolgu !nâ hâs ra ║îba kai dîsaoba mâi kaisa. Nēb ge ║îb a kai !gomsib hîa ╪khawusa !nuriga Xrat 10s tsî 12s hâra !nâra !aromaba.

“ Nēs ge tita !huri kais tsîna dī tama hâ nēti ī ╪khawusa !nuriga Xrat 10s tsî Xrat 12s hâra !nâ hōsa, !nāsa skolgu !nâb !gao!gaoba ╪hanuse ║guihe tama xui-ao tsîn │gôana ╪khamsis !harode xu │nai ╪gao│khāsa ║khā║khāsens !gao!gao║khāsiga sī!nâ tamase sekondere skolgu !harodi !nâ ra sîse,” tib ge ge mî.

Swartbooib ge dîsaoba garu-a !hara!âis di !gôagu ra māhe │gaub ais tsîna gere mâi │gôan di !âidi ai!gûs │khāb gere │gowe│nō o. Kaiseb ge kai !kharagasiba │gôa-i di garu a !hara!âis !gôab tsîxoa-i go !âis di !gôab ║aegu ra hâ.

 

Tabeli: Nē tabeli ge !kharu ge !nani kurigu di !kharus !gôagu ║Karas │Kharib diga Xrat 10s !hū!nāsi !âidi ╪namipe ra mâi-ai!â.

Kurib !Kharus !gôab

 

 
2008 46.9%  
2009 41.0% 5.9%gu │kha ║nās
2010 45.0% 4%gu │kha ║nās
2011 47.5% 2.5 %gu │kha ║nās
2012 45.1% 2.4%gu │kha ║nās
2013 46.4% 1.3 %gu │kha ║nās