Omahekeb ǂûǀhaoǀhaos tsî ǀgoraǂuis ge ǂhanusise ge mâi-ai!âhe

Home National Omahekeb ǂûǀhaoǀhaos tsî ǀgoraǂuis ge ǂhanusise ge mâi-ai!âhe

Julia Kamarengas

ǂKHOANDAWES – ǀGâsiba ǀOroǀoros tsî ǀHûhâsib Ûiǀgauba Kō!gâs Ministeris ge ǂoago wekheb Mantaxtsēs ai Omaheke ǀKharib di dana!ās, ǂKhoandawes !nâ ǂûna xawa kaisa ǂhanusise ge ǂanǂan. 

Nēti ī ǂûǀgoraǂuis di proxrammi di ǁgûbas ge, ǁawoǁawosa î-i tā ǀguis khami ī Namibiaǁî-e !âs ǀkha ǁom tamas kai  o !âs xa nî ǁōse i. Omaridi air a hâ ǂûǀorosib tamas kai  o ǂû-e ǀkhais ge a dana !gomsi, ǀgôaron ǂûǂûsase ǂnûsa ra !nubusa tsîs ge Hoa !Hūbaisi ǂUrusib ǂNûiǂgāsa (WHO), ǁnāti ī ǂâi!nâǁguiba a ūsa tsî omaride ǂûna xawa tsî ǂûǂûxase ǂûs di ǁawoǁawohesa !gao!gao khoesi ǂhanub ase !gara!āsa. 

ǁAwoǁawos nēti ī khoesi ǂhanub !ûǂamhe tide !khais dis aseb ge Republiki Namibiab ǂhanuba ǁîb di Harambee Ai!gûs ǀAweǁguib !nâ Ministeris ǀGâsiba ǀOroǀoros tsî ǀHûhâsib Ûiǀgauba Kō!gâsa ge mîmâ, îs ǀgâsib hîa !âs ǀkha ra !gûǁareba gowaǀî. Nē ǂanǂans ǂûna xawas disab ge !khōdana hâ i soab aib ge Ministeri, Dr Zephania Kameetab, nē ministeris diba ge mî “Tita ge !kharaga !khain tawa ge mî, Namibiab !nâts satsa ǀgâsats ase ra !gawaǀîhes ge, ǂûts nî xū-e ǀkhai, ǀurisa ǁgam-ets ûitsamaxūn ǀkha ǀguipa xu ā, ǀgūse hâ !garob a sa ǂkhari-om, aitsamats sara-e ǁamasen ǁoa tsîts ga !amku hâ!khai-i hîats oms ti nî ǂgai-e ūhâ tama nî īs karao.”  

“ǁNā-amagab, ge Presidenta mîǁguib ge a nē ministeris nî ǀgâsib !oagu !kham !khaisa o ǂâibasen tama ge hâ i  khoe-i hoa-e da ǀgapiǀgau omgu tsî autona nî ǁamaba ti, xawe da nî ǁawoǁawosa mâ khoe-i hoa-i nî !gao!gao ǂhâsigu ûib diga sī!nâs ǁkhāsib !nâ hâsa, aiǁgause ǂûn, hâ!khais, !anu āǁgam-i tsî ǂurusib !oabadi tsîna.”ǁGau!nâs nausa hoan xa a ǂhâǂhâsa ores ase ra mûhe, xawen hoana ǀguitikō !ēde nî māhe tama īs kara, os ǁgau!nâsa ǁîs !uru ǂâibasensa nî sāsa. 32 Kurixa sîseno ǁgûs, ǀgam ǀgôara îs Justine Kanimes, ge ǁîs di gangansa Namibiab ǂhanub !oa-ai nē ǂûxawas !aroma gere mā tsî gere mî, nēsin îbe !gâsa ǁkhomdi ǀkha ǁom tidesa. “Hoara ta ra ǁkhores ge, ǂhanub nî ai!gûǀgarasa nē ǂûn ǀgoraǂguis ǀkha ǁîn kaise kai huib ase sida ība amaga,” tis ge Kanimesa ge mî. 

ǀKhamasa !khâikhoms ge nē khoena !oa ge sîǂuihe in tā nē ǂûna ǁamaxū tamas kai  o xû-i ai mâ!khuni.