27 miljun khoen ge a !â SADCs !nâ

Home Languages 27 miljun khoen ge a !â SADCs !nâ

GABORONES

ǁAupexan ge 27 miljun khoen Afrikab !Khawagas Omkhâisens ǀHûhâsib (SADC) !nâ hâna ǂûn tsî nau hâ ǂkhâ!nâsa ǂhâba hâ , ­nāpab ge nē ǀkhariba !âubasenhe tama hâ ǁkhoaosa mâsigu, aiǁgause dâu!khūdi tsî ǀkhurub xa a ǁnāǂamhes khao!gâ. Namibiab, Zimbabweb tsî Malawib hâgu ge ǁîgu ǀgaisase a tsâǀkhāsa !hūga tsî nēs xa !aromahe hâse ǂgui !gôab di ǁanǂgāsabena tsuihe hâ mâsib !nâ a mâise. Nēsas ge SADCs di ǂgaeǂguis !nâ xoa-aose hâ Margaret Nyirendas tsî ǁkhāti a Direkter ǂÛn, !Hanaǂgās tsî !Aub ǁUib disa ge ǂanǂan ǂoago wekheb Wunstaxtsēs ais ge ūhâ i dî!nâǁgamǁare-i !nâ. SADCs !hūgu di Danan tsî ǂHanub ǀHûs ge Aoǁkhumuǁkhâb 17 tsî 18 ai Gaborones !nâ nî ǂgae­ǁae.

ǁAupexan ge 2.8 Malawiǁîna ǀgaisa ǂhâsib ǂûn tsî khoesi ǂhâsigu dib !nâ hâ, 370 316 Namibiaǁîn tsî 1.4 Zimbabweǁîn tsîn on ǁkhāti ǁkhā ǂhâsiga ūhâ tsî ǂkhâ!nâsa ǂhâba hâ hîa. Nyirendas gere mîs !oagub ge !gôab ǂkhawusa tsî ǀgaisa ǂkhâ!nâsa ǂhâba hâ khoen diba 24.28 miljunsa xu 27.41 kōse ge ǂharo 2015/2016 kurib !nâ. Nēs ge 13 persentgu di ǂharosa ra ǁgau. ǁîs ge gere ǂan!gâ 2014/2015 ǀnaumâsib ge kaise ǂkhawusase a ǁnā tsî !nāsa !âga ǀkhurub ǀkha a tsâǀkhāsa tsî Botswanab, Namibiab, Lesothob, Suid Afrikab, !khawagas !âb Angolab dib tsî Zimbabweb hâga toa tama ǀkhurumâsib !nâ a ǁnāxūsa. Mozambiqi tsî Malawib hâkha ge hoakha dâu!khūdi tsî ǀkhurub mâsiga ge hō!â.

Nyirendas !aruǀî gere ǁgui!ās ge, toa tama ǀkhurumâsigu ge ǂîn ǀorosiba ǀkharib !nâ a !aromasa, !gōsase 2015/2016 marikurib !nâ. !Horoba xu da ra hō ǂûn, aiǁgause mai-i, raisib tsî ǀnîn ge 2014/2015 kurb !nâ 1.21 miljuns tonga noxopa ge !gau hâ i nē ǁaeb 2015/2016 dib ǀkha dag a a ǀgoweǀnō o, o da !nubusib 6.33 miljun tongu dib ǀkha ǂnôa hîa.

Zambiab, Suid Afrikab tsî Tanzaniab hâgu ge !nāsa main ǀkha ge !gau, xawe-i ge nē !hūgu !nâ mai-i di ǂganǀgauba a ǀgapi !auga!hūsi ǂganǂgaugu ǀkha i ga a ǀgoweǀnōhe o. Suid Afrikab ge 0.31 miljuns tongu mai-e !nāsase ūhâ, Tanzaniaba 0.81 miljunsa tsî Zambiaba 0.88 miljun tongu di-e. Nausab khoesi ǂkhâ!nâs huiba ǀkharisi !harib ai sîsenūhe tama xawes ge Nyirendasa ǁnāti ī !hūgu hîa !nāǂamsasib !nâ mai-i ǀkha ǂnôagu ai ǂgansa gere dī, î gu nau !hūgu hî ǂnôagu ǀkha ǂharugu tsî huiba ǁnā soab ai mā. Fraitaxtsēs ai ge tsoatsoa tsî ǀgam tsēra !khōǂgā hâ i ǂnûs Ministern ǀAwemā!nans dis ge ge !â i nē ǁaxasin disa.