Surigu ǀGuitikōsib ministeris ge ǀgôa!gamega nî !hoaǂam

Home Languages Surigu ǀGuitikōsib ministeris ge ǀgôa!gamega nî !hoaǂam

Nuusita Ashipala

Ongwedivas-Ministeris Surigu ǀGuitikōsib tsî ǀGôaǁgaros dis ge ǁîs di ǁguiǂams ǂkhamǀgôa !gamegu disa !hoaǂam tsî !ganǀgôana !gangu xu nî ū-oa.

Surigu ǀGuitikōsib tsî ǀGôaǁgaros Ministers Doreen Siokas, ge gem î ǁîs ministeris a ǁaxasa ǀgôa !gamegu ǂnamipe ôa!nâde dīs ǀkha tsîb nēpa xu nî ǂoaxa !nuriba xu nē !gomsiba nî gowaǀîhesa. Siokas ge îs haisi-ams hîa ge !hūb a ǂhabase gere khomaihes ‘Namibiab ǀGôan Tsēsa’ tsēdīs !aromas ai ǀgonǀgon!gao tsî ge mî Namibiab ǂhanub !ereamsa tani hâsa !hūb di ǀgôana nē ui-uixa sîsenǀgaugu !oa-ai ǁkhaubas disa. ǀGūǁae ge ǂhôaǂkhanigu !nâ hâ i !nae!khais hîa ǀnîkhamikō !gôab skolǀgôadi Ruacanas ǁHûi!nâǂharis !nâ mâ ǂamskol-i dide hâ!nâba. ǁNā skola xu-i ge 2007ǁî kuriba xu nēsis kōse ǁaupexa 30 skolǀgôade ǀgamǀkhās xa ge !aromahese skola xu ge ǂoa. Nausab ǁnā skola !amǁaresa skoli ase ra !gawaǀîhe, xawes ge nēsa nē kurib di tsoatsoas !nâ ǀgui ge ī ǁîb ge Xrat 8 a hōǀarosa, ǁnās ge ra ǂâibasen nē skoli hîa Otjaandjamwenyob ai ge ǀgamǀkhādi a ǂamskoli ǀgôa !khaisa. Nē skoli ge aibesa Xrat 7 kōse ǀgui xratde ge ūhâ i. ǀNî ǀgôadi nē 30 ǀgôadi di ge 14 kurixas ǀguisa ǀgamǀkhās ǁaeb !nâ ge ī i.

“Tita ge ra ǀkhoma ǀhûhâsiga î gu ǂhanuba hui nē !gâi tama ǁnaetib ǂkhamǀgôade !game kaisa ǀamǀams dib !nâ ǂhanuba hui. A da ǁgûda tsî ǀhûhâsib khoeda ase ǀgôade ǂgaoǂgao!nâ skola dītoa tsî îxa !goaxa ǁaeba ūhâsa tsî !gameba ūbē ǀgôade xu î di kaiǂâudi hâs khao!gâ ǁîdi ra ǁhûi khoegu ǀkha !gameb !nâ ǂgâ,” tis ge Siokasa ge mî. Nē Namibiab ǀGôan Tsēs di ǂgaiǂams ge nē kurib !aroma ‘2030 Xoakhâib ǀGôan Kō!gâs Omkhâisa !Khōǀgaras Namibiab !nâs’ ti ge hâ i”. Nē ǀgôa!games hîa axagu tsî ǀgôadi tsîn hoan di !goaxa ǁaeba ra tsâǀkhās ge ǀgôan daob !nâ ǂhanixūse ram ā tsî ǁîna skoli âna dītoas !ēsa ra ǀhana ǁîn ra ǀgôahōs tsî !gamegu !nâ ǁgariǂgāhe tsî skola xūmâi tsî ǁgâus !ereamde tanitsoatsoa amaga.