ǂGuro !nae!khais ases ge nēsa ī, !Kharaga !hūgu ǂharugub ǂGaeǀhaos (CBS) ra Londonni !auga dīhesa tsîb Namibiaba nē !ēsa kai ǂnīsasib ǀkha ū!oa tsî !hao !hūga nî !khō!oase nî īsa. ǀGuitimî tsî di ge daode Mercure !Gûkhoen hâ!khaib tawa a ǀhui-amhesa xu i ge ǀgaisa !gâiaǂgaob tsî dâb mâsib hîa ǂHarugudi ǂgaeǂgui-aon, ǂhanub mâisan tsî aitsama ǂharuguba tsoatsoabasens ǂharugu-aon hîa !kharaga !hūgu hoa !hūbaisise hâga xu ǀkhī hân ǁaegu gere hō!âhe.
Nē !kharaga khoen ge Namibiab dana!ās !nâ ge ǂgaeǀhao hâ i, ǂâiǀgauga ǀgoragu, nē-e nau-e xu ǁkhāǁkhāsen tsî ǀasa !hûǁarede sîsenǀhaos !aroma nî ǂnuwise. Nē ǀhaos ge !nae!khaixa!nâs ǀguisa ge ī tama hâ i, xawe ǀgaisase ǂan kaigusa ge !khōǂgā hâ i. ǀGam tsēra ǁaeb !nân ge ǁhao-aona !kharaga gowa-aon hîa ǁîn ǂharugugu!nâ hân gowaǀîde gere ǁnâu, hîa ǀgaib tsî texnoloxib, ǂharugub, !hū-omkhâis tsî !hanaǂgāb tsî ǁgau!nâsa ge !khōǂgā hâ ise. Nē !nae!khaixa!nâ ǀhaosas ǂhanusise gere ǁkhowa-am soab ais ge Ministers, !Auga!hūsi !Gaeǁaredi tsî ǂHarugub dis, Selma Ashipala-Musavyisa ǁhao-aona ǁkhoreǁhare tsî nē ǀhaos di ǀō-aisasiba gere ǀgoragu. “Nētsē da ge ǀhûǁare hâse !nae!khaisa ra kuru, !kharaga !hūgu ǂharugub ǂGaeǀhaos hîa ǂguro !nās ase Londonni !auga ra dīhes di ǂhanusi ǁkhowa-amsa ǁhao!nâs !nâ-ū,” tis ge ministersa ge mî. ǀHaos nēs ge dana!khaidi aiǁgause ǀasa ǂâide ǂgâxa-ūs, ǁguiris, tani!kharus ǁkhāsib tsî ǂkhari ǂharuguga ǀgaiǀgais tsîna !khōǂgā hâ. “Hā i da ǀguipa mâse !goaxa ǁaeba ǁawosasib ǀkha, hoana !khōǂgā hâse tsî tani!kharus ǁkhāsib ǀkha ai!gûba,” tis ge gere ǂgan. Ministers ge Namibiab ǀgaib mâ !âgu !nâ ǁgoes xa !hoa tsî ǁîs ǁawosa daoǁgaugu tsî ǂhanusi xoaǁguigu, ǁkhāsiga ūhâ ǂkhamkhoen, tsî ǂharugub !âgu aiǁgause ǀgaib, !hū-omkhâis tsî !hanaǂgās, maindi ǁaxasin, loxistik !âb, !narisarimas tsî dixitale texnoloxib hâna. Hoa!hūbaisi ǀhaos nēs di Sekretares Xenerals, Shirley Ayorkor Bothchweys ge ǁîs ǀkhāba xu ǁnāti ī ǀgaib hîa hoa !hūbaisise ǂharugub !nâ ǁgoeb xa gere !hoa.
Nē ǀhaos ge Hoa !Hūbaisi !hūgu ǂharugub ministern di ǂnûs ǀkha gere !gûǁare hîa ǁîs tsîna ǂguro !nās ase Afrikab !hū!âs !nâ ge dīhe hâ isa. Nē ministern tsîn ge mîǁguisa ǀaweǁguiba ge !khō!gâ, ǂharugub !kharaga !hūgu ǁaegu hoa !hūbaisise hâba US$2 triljun maris kōse 2030ǁî kurib !nâ nî sī-ūse isa. ǁÎs di ǂganams gowaǀîs !nâs ge Botchweysa ge mî, “Nē ǂnûdi ǁgamǁaredi xa ǀgui hâ tama hâ, xawe sîsenni nî dīhe tsî !nuriga mûhese i.” Nau ǀkhāb aib ge ministeris ǂharub dis di dana sîsenǂuira direkteri, Audrin Matheba ge mî, elektronise a ǀgoraguhe ǁkhā ǂkhanin tsî ǁguiǂuisa ǂhanusi ǁgaraga ǀgaiǀgais !nâ-ūgu !hūga ǂguina a sī!nâ ǁkhā !khaisa.

