Stefanus Nambara
EKONDJOs – Namibia Fish Consumption ǂGaes (NFCPT) ge ǂhanusise Ekondjo ǂAm Skoli tawas ge ǂnuwi ǀasa !nā-omde ge ǁkhaeǁnâ. Nē skoli ge Kavangob Huriǂoas !nâ ǁgoe tsî ǁkhāsib âba N$2.4 miljuns ai ra ǀnōhe.
Nē ge ǀasase a ǂnuwihen ge haka ǁkhāǁkhā!nā-omdi, xūn sâu!nâ!khaib, administarasis !âb hîa dana berosa !khōǂgā hâb, ǀkhamase a kurusa !nā-oms ǂhâǂhâsa xūna ūǀgara!nâs !aromas, hā-aona !khō!oas !âb, hāǀaro rase hâ sîsen!nâ!khaib, ǁgau!nâ-aon sîsen tsî ǀhao!nâ!khaib tsî ǂkhari-omn tsîna. ǂKhari-omde hoaǁae !anuse tsî ǂurusib !âba ǂâis nâ ūhâses ge tenks tsîna ge !amǂgāhe, gaxu ǁaeba ge oresa hōbahe tama hâ i !nubusib ǂkhari-omn diba gowaǀîs ase.
ǂOa ge wekheb di Mantaxtsēs aib ge ǂhanusi ǁkhaeǁnâs tawa gere !hoa soab ai NFCPTs di Dana Sîsenǂuira Mâisab, Victor Peaba ge mî, nē ǀgaub ǁîn go dīb ra nē ǂgaes di ǁguiǂgāsens hîa ǁgau!nâs !nâ nî ǁguirise is tsî !goaxa ǁaeb Namibiab ǀgôan diba nî ǁawoǁawose is ai hâsa ra dīǂuisa.
Nē skoli ge huib !aroma ‘Catch them Young’ ti hâ ǂgaiǂams !naka ge hâ i ǁgau!nâs hirihiri!nâs 2023ǁî kurib dis !nâ-ū ge a ǁhûihe. Peab ge ge mî, nē saris !nân ge NFCPTs sîsenaona a mûsa, noxopan nē skoli di xrat 5, 6 tsî 7 ǁkhāǁkhāsenaona haidi !naka ǁgau!nâde ra !khō!oasa. “Sida ge NFCPTs tawa, ǁnāti i ǂgomsa ūhâ, ǁgau!nâs a ǀgaib xa ǁgoe!nâhe ǁui !khaisa ǀhûhâsiba ǀkharaǀkharas !nâ.
ǁNā-amagas ge sida di proxrammi ǀhûhâsib !nâ ǁguiris dib !nâ-ū da ge sida ǀawemā!nans !nâ-ū ǂganamsensa a dīsa marisihuib !aroma, î da nē skola ǂhâbasa xūn naun ǀkha ǀguitikō ǁgau!nâsa nē ǁkhāǁkhāsenaona mās !aroma hâna nēpa ǂnuwi, tsî ǁgau!nâs !aroma a !gâi ǂnamipeba hā-ū,” tib ge ge mî.
Aiǂnû-aos NFCPTs di ǀawemā!nans dis, Suzan Ndjalekas ge ǂhâǂhâsa !âs hîan !gâi ǁkhāǁkhāsen!khaiba tsî ǂhâbasa xūna ūhâs mâ !âsa ǁgau!nâs !nâ ra ǀhurusa ǁkhā ǁaxasib tawa gere ǀgonǀgon!gao.
ǁÎs ge hoa !kharagagu ǂnûiǂgādi ai ǂgansa gere dī, ǂhanub ǀkha nî !khōǁôaguse isa tsî nēs !nâ-ū ǁgau!nâs !nâ ǀkharaǀkharasiba hā-ūsa ǁawoǁawosa.
“Mûǂuib 2030ǁî kurib dib tsî 6ǁî !Hū!nāsi Omkhâisens ǀAweǁguib hâkha ge ǀhûǁarebe dītsâsa ra ǂhâba sada ǁaese ǀkharaǀkharasens !aroma. NFCPTs ge hoaǁae a ǂhomisa ǂhanub tsî ǀhûhâsigu ǀkha sîsenǁaresa, ǂkhâ!nâsa mā tsî ǁgūbade sī!nâs !aroma,” tis ge ge ǀaro

