Erongob ge HPV !khāǁkhaedi ǀkha nî tsoatsoa 

Erongob ge HPV !khāǁkhaedi ǀkha nî tsoatsoa 

Rauna Kalola

Ministeris ǂUrusib tsî ǀHûhâsi !Oabadi dis, Erongo ǀkharib !nâs ge ǀaweǁguiba !oa Human Papillomavirus (HPV) !khāǁkhaedi ǀkha 4 xu 15 Aoǁkhumuǁkhâb 2025 dis ai nî ǁaxa, ǀgôadi hîa 9 xu 14 kurin kōse hâde ra ǂâi-aiǂnûise. Nē sîsenxasib ge kaise !gâi ai!gûsa Erongo ǀkharib ūhâ gaxu ǁaeb di ǁhās ai hâ !numisa ǁkhaes !aroma ūhâ. 

Nē ǂanǂans ge dana !âǀhuru-aon ǁgamǁaredi, Tsoaxubams !nâ ge hâ i di tawa ge dīhe. ǀHaos ge ǂhanub sîsenaon, ǂurusib sîsenaon, ǂkham ǀgôaron ǁgau!nâ-aon, ǀhûhâsiga ra ǂnûǁkhaeba !nandi, ǂgomdi ǂgaeǂgui-aon, ǁgûn tsî ǀhûhâsib ǁanin tsîna ge !khōǂgā hâ i, ǁnāti i ǂurusib tsî ǂâuǀoa hâse nē !khāǁkhaes hîa ûiga nî sâus dise hâ isa. 

Nē ǁgamǁgaredi !nâs ge Erongob di ǂurusib direkters, Anna Jonasa gere mî!a, ǁhās ai hâ !numis hoan xa nēsi ǁîs ǁgoeǂam hâ !numis ase taradi ǁaegu hoa !hūbaisise a ǂansa !khaisa. Jonas ge mîsa !oas ge ǁîsa ǀgamǁîse a hoa!nâ-aixa !numis ase Namibiab !nâ sams di !numis khao!gâ a ǂansa. ǁÎs ge ǁgariǁgarisasib a ǂhâbasa, ǁaeb ai ǁkhaubas tsî aiga nē ǁōsa ǂanǂuis !aromas di gere mî. 50%gu di tarekhoedi hîa ǁhās ai hâ !numisa ūhâse Namibiab !nâ ra hōhedi ge ûi!kharu tama ra i. Jonas ge ǁkhāti nē !khāǁkhaedi ǀgamǂgerexasiba gere !khō!gâ. ǁÎs ai!â ge mîs ge, Namibiab hoa !hūbaisi !hûǁares !nâ hâ hîa ǁhās ai hâ !numisa !khamǂuisa !khōǂgā hâsa, ǁnā-amaga ra ǂâi!nâǁgui HPV !khāǁkhaesa !hū!nāsi !khākhaes ǁaeba māsa. “ǂGom!gâ da ge ra !gâi!gâxases nē !khāǁkhaesa nî ǂoaxa tsî ûiga ǀkharaǀkhara tsî ûiga !hūb a ǂhabase nî sâusa, tsî !gōsase sida ǀkharib !nâ,” tis ge Jonasa ge mî. Aiǂnû-aob Erongob ǀKharisi ǀAwemā!nans dib, Florian Donatusi ge !gâi sîsenǂuib !khāǁkhaedi ǀhûhâsib ai ra ūhâb ǁga gere ǂâi-oa. “!Khāǁaedi nēdi ge ǀoadisidi !nâ hâ ǂkham ǀgôade nē !numis !oagu nî ǁkhauba. 

Nē ǁgūbasa sī!nâs ge sada hoaǁae ūhâ sîsenǁareb, mâxōǀkhāgus tsî ǁguiǂgāsensa hoa !harigu ai ǂgan hâ,” tib ge ge mî. ǁHās ai hâ !numis ge HPVs xa ǂhīhe ka ǂhīhes xa ra !aromahe, xoxoros hîa sorosiǁgoeǀhaob !nâ ra mā!kharuheba. 

ǁNā-amaga, i ge ra mîhe ǂkhamǀgôadi HPVs !oagu nî !khāǁkhaehesa ǂapaǂoa tama i hâ hîa. !Khāǁkhaedi ǁaeb !nâ di ge ǂurusib !nande skolga kai!ā tsî !garo!ādi !nâ nî sari, ǂande !khāǁkhaes kurin !nâ hâ ǀgôade mās !aroma